Ukrainas asociācijas līgums ar Eiropas Savienību tika parakstīts pagājušā gada vasarā, tādējādi sperot nopietnu soli tuvāk ciešākām politiskām un ekonomiskām saitēm abu pušu starpā. Šim līgumam jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī, taču ar noteikumu, ka līgumu būs ratificējušas visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī pati Ukraina. Līdz šim dokumentu ratificējušas ir 26 dalībvalstis, izņemot Kipru un Grieķiju, taču Ukrainas vadība cer, ka pēc nesen notikušajām vēlēšanām Grieķijā arī šajā valstī ratifikācijas process noslēgsies laikā un jau līdz gada beigām līgumu būs atbalstījušas visas valstis.
Taču negaidīti asociācijas līguma straujo virzību uz priekšu var aizkavēt Nīderlande. Šī gada 1.jūlijā Nīderlandē stājās spēkā likums, kas ļauj pilsoņiem pieprasīt nesasitošu referendumu par jebkuru no likumiem, kuru ir apstiprinājis Nīderlandes parlaments, bet kurš joprojām nav stājies spēkā.
Satīriskā interneta vietne ''Geen Stijl'' kopīgi ar politisko organizāciju “Pilsoņu komiteja Eiropas Savienībai” un eiroskeptisko domnīcu ''Demokrātijas forums'' ir savākuši vairāk nekā 440 tūkstošus parakstu, lai sarīkotu šādu referendumu tieši par Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līgumu. Savāktais parakstu skaits ir ievērojami lielāks, nekā nepieciešamie 300 tūkstoši. Pēc nodoto parakstu apstiprināšanas referendums ir jāsarīko sešu mēnešu laikā. Kā norāda izdevums “The Times'', šis balsojums var teorētiski gan aizkavēt asociācijas līguma stāšanos spēkā, gan to pat nogremdēt. Taču tā kā balsojuma iznākums nebūs saistošs, tam būs vien rekomendējošs raksturs.
Taču Eiropas Komisijas augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni preses pārstāve Maja Kosjančiča paskaidrojusi, ka arī Nīderlandes referendums jebkurā gadījumā netraucēs tam, lai 1.janvārī uz laiku tiktu piemēroti pagaidu noteikumi par brīvās tirdzniecības zonu. Viņa atgādinājusi, ka arī tagad uz laiku tiek piemērota asociācijas līguma politiskā daļa. Taču asociācijas līguma stāšanās spēkā gan būs iespējama tikai pēc ratifikācijas visās 28 dalībvalstīs
Kā norāda referenduma iniciatori, no vienas puses šāds balsojums ir ierosināts tāpēc, ka tas vienkārši ir pirmais likums un kuru ir iespējams izmēģināt, kā darbojas referenduma ierosināšanas iespēja. No otras puses, balsojuma rīkotāji tiešām vēlas uzzināt iedzīvotāju viedokli par asociācijas līgumu, kuru var uzskatīt par nopietnu soli Ukrainas ceļā pretī dalībai Eiropas Savienībā. Daudzu iedzīvotāju bažas par iespējamo Eiropas Savienības turpmāko paplašināšanos ir pastiprinājušās jau kopš 2004.gada Eiropas Savienības paplašināšanās, kas veicināja arī strauju imigrācijas pieaugumu un arī eiroskeptiski noskaņoto politisko spēku popularitātes kāpumu. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairāk nekā 60 procenti no Nīderlandes iedzīvotājiem vēlētos arī referendumu par Eiropas Savienības paplašināšanos.
Demokrātijas foruma viens no aktīvistiem Tjerī Bodē uzsver, ka potenciāli nākotnē kampaņas mērķis varētu būt arī referendums par Nīderlandes turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību.
Nīderlandes iniciatīvas atbalstījis arī Apvienotās Karalistes neatkarības partijas līderis Naidžels Faražs, kurš arī vēlas Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Pēc Faraža vārdiem, aicinājums sarīkot tautas nobalsošanu tikai pierāda to, ka ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā Eiropā ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir noguruši no Eiropas Savienības uzspiestajiem likumiem, maksājumiem un migrantiem.
Kā atgādina izdevums ''EUObserver'', 2005.gadā Nīderlandes valdība jau sarīkoja konsultatīvo referendumu par Eiropas konstitucionālo līgumu. Toreizējais “Nē” balsojums ievērojami izmainīja noskaņojumu Nīderlandes politiķu vidū, daudzi no kuriem sāka ieņemt daudz kritiskāku nostāju. Tā kā šis referendums varētu, visticamāk, notikt nākamā gada pavasarī, kad Nīderlande būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, vēl viens “Nē” varētu tikt uzskatīts par diplomātiski visai dīvainu iznākumu.
