Pērn pavasarī nīderlandieši konsultatīvā referenduma līgumu bija noraidījuši. Tad Nīderlandes valdība ar pārējām bloka valstīm panāca vienošanos par garantijām. Senāta balsojumu apsveica Ukrainas prezidents Petro Porošenko, vienlaikus vainojot Krieviju par procesa kavēšanu.
Nīderlande ir pēdējā valsts, kas vēl nav formāli ratificējusi Eiropas Savienības un Ukrainas Asociācijas līgumu, kas paredz ciešāku tirdzniecības un politisko sadarbību starp abām pusēm.
Pērn eiroskeptiķu grupu ierosinātā referendumā Nīderlandē, kas bija konsultatīvas un kura rezultāti nebija tiesiski saistoši, balsotāji asociācijas vienošanos ar Ukrainu noraidīja. Pret to bija aptuveni 60% nobalsojušo, kaut vēlētāju aktivitāte bija ļoti zema – 30%.
Tomēr Nīderlandes premjers Marks Rite toreiz nolēma, ka rezultāts ir jāņem vērā, un sāka meklēt kompromisu.
To viņš atrada pērnā gada nogalē, panākot vienošanos ar pārējiem Eiropas Savienības valstu līderiem par garantijām, kas deva Nīderlandei iespēju ratificēt bloka asociācijas līgumu ar Ukrainu. Tās tostarp deklarē, ka Asociācijas vienošanās Ukrainai negarantē, ka tā nākotnē būs Eiropas Savienības dalībvalsts, ka arī uzsver, ka Nīderlandei nav pienākuma sniegt Ukrainai militāru atbalstu.
Līdz ar to Nīderlandes parlamenta apakšpalāta asociācijas līgumu ar lielu balsu pārsvaru atbalstīja jau februārī. Bet otrdien punktu pielikta augšpalāta Senāts – par vienošanās apstiprināšanu nobalsoja divas trešdaļas deputātu.
Šāds iznākums jau bija gaidāms, un Ukrainas prezidents Petro Porošenko drīz pēc balsojuma pateicās Nīderlandi un paziņoja, ka Kijeva ir „stingri noskaņota doties sava stratēģiskā mērķa” virzienā.
Porošenko arī vainoja Krieviju par to, ka Asociācijas līguma ratifikācijas process bijis tik smags un ilgs.
„Kremlis, kuru skārusi hroniska ukrainofobija, mums taisīja problēmas uz katra soļa. Tas izmantoja visus savā rīcība esošos resursus – naudu, propagandu, melus, intrigas, izlūkošanas struktūras un ietekmes grupas,” paziņoja Porošenko.
“Tam piespēlēja pret-eiropeiskie populistiskie spēki Eiropas Savienības iekšienē, kas izmantoja birokrātiskos kavēkļus un radīja jaunus. Un tas viss tika darīts ar vienu mērķi – lai vienošanās ratifikāciju padarītu neiespējamu, lai to apglabātu un apturētu Ukrainas kursu uz atkalapvienošanos ar mūsu Eiropas ģimeni,” klāstīja Porošenko.
Par spīti Krievijas iebildumiem Ukraina Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību grasījās parakstīt jau 2013. gadā Austrumu partnerības samitā Viļņā. Taču neilgi pirms samita tā laika Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pēkšņi mainīja domas un paziņoja, ka vienošanos tomēr neparakstīs. Tas Ukrainā izraisīja protestus, kas drīz pārauga Maidanā. Tad sekoja Janukoviča bēgšanas uz Krieviju, varas maiņa Ukrainā un Maskavas īstenotā Krimas aneksija. Jaunā Ukrainas valdība vēlāk Asociācijas līgumu parakstīja.
