Nezināmā – potenciālās Igaunijas prezidentes vārds plašākai sabiedrībai ir svešs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Vēl pirms pusotras nedēļas Igaunijā maz kurš zināja Kersti Kaljulaidu. Tomēr sagaidāms, ka pirmdien, 3.oktobrī, Igaunijas parlaments tieši viņu, nu jau par politikas "tumšo zirdziņu" iesaukto un Eiropas Savienības (ES) institūciju gaiteņos pieredzējušo ekonomisti apstiprinās par Igaunijas prezidenti. Arī pati Kaljulaida atzīst, ka pirmais darbs, ko darīs - iepazīstinās sabiedrību ar sevi.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Gandrīz vienprātīgs atbalsts

Līdz šim atbalstu Kaljulaidai ir izteikuši 90 parlamenta deputāti no 101.

Kaljulaida piekrita izvirzīt savu nomināciju finiša taisnē pēc tam, kad no trases nogāja vairāki pazīstami kandidāti - viņiem vairākās balošanas kārtās neizdevās iegūt pietiekamu atbalstu ne parlamentā augustā, ne vēlētāju kolēģijā septembrī.

Šāda situācija, kad prezidenta vēlēšanu procesam jāatgriežas sākties no jauna, Igaunijas parlamentā piedzīvota pirmo reizi.

Bet tagad Kaljulaida, kas vairāk nekā 10 gadus Igauniju pārstāvēja Eiropas Revīzijas palātā, varētu iegūt vēl nepieredzēti plašu parlamenta atbalstu.

Ekonomiste, četru bērnu māte

46 gadus vecā Kaljulaida, kas pirmdien būs vienīgā kandidāte prezidenta vēlēšanās Igaunijas parlamentā, ir dzimusi Tartu.

Turpat Tartu Universitātē pabeigusi Bioloģijas fakultāti, vēlāk arī aizstāvējusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

Tuvāk politikai viņa nokļuva pagājušā gadsimta 90. gadu beigās, ka kļuva par tā laika premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos. Nedaudz vēlāk – 2002.gadā – Kaljulaidu iecēla par Igaunijas Valsts energokompānijas „Eesti Energia” Iru spēkstacijas vadītāju. Tolaik trīs gadus viņa bija arī konservatīvās partijas „Tēvzemes savienība” biedre, bet no tās izstājās 2004.gadā, kad Igaunija pievienojās ES.

Kopš tā laika Kersti Kaljulaida vairāk dzīvojusi Luksemburgā, kur viņa vairāk nekā 10 gadus bijusi Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā.

Viņa ir precējusies, četru bērnu māte.

Gaidāms, ka tieši Kaljulaida kļūs par pirmo sievieti šajā kopumā ceremoniālajā amatā, nomainot Tomasu Hendriku Ilvesu.

Parādījās pēc citu neievēlēšanas

Par Kaljulaidu kā kandidāti pagājušajā nedēļā vienojās lielākā daļa parlamenta partiju pēc tam, kad jauno Igaunijas prezidentu neizdevās ievēlēt nedz parlamentam augusta beigās, nedz elektoru kolēģijai mēnesi vēlāk.

Parlamentā neviens kandidāts neieguva nepieciešamo vismaz divu trešdaļu atbalstu, bet elektoru kolēģijā, kur piedalās arī pašvaldību pārstāvji, vairāki desmiti nobalsoja ar tukšiem biļeteniem, tādējādi „noraujot” vēlēšanas.

Pēc šīm neveiksmēm līdzšinējie kandidāti vai nu atteicās turpmāk balotēties vai vairs netika virzīti – kā bijušais eirokomisārs Sīms Kallass, bijušais Igaunijas tiesībsargs Allaers Jekss un diplomāte Marina Kaljuranda.

Ir bijušas diskusijas, ka varbūt prezidenta vēlēšanu sistēmu nedaudz mainīt, lai izvairītos no tik ilga procesa. Tomēr Igaunijas pētījumu centra, domnīcas „Praxis” vadītājs Tarmo Juristo ir skeptisks, norādot, ka vēlēšanu process izveidots tāds, kāds ir, lai atrastu kompromisa kandidātu, tādu, par kuru ir pēc iespējas lielāka vienprātība.

„Šādas prezidenta vēlēšanu sistēmas mērķis konkrēti ir atrast kandidātu, kas apmierina visus. Var gadīties, ka šis kandidāts ir arī iedzīvotāju favorīts," stāsta Juristo.

"Tomēr laikos, kādos šobrīd dzīvojam – gan Igaunijā, gan Latvijā, Eiropā – tas diez vai notiks. Jo politika ir polarizējusies. Tas ir interesants aspekts. Šajā situācijā, kad visvairāk vajadzētu šādu prezidentu, kas varētu runāt ar visiem, mēs dzīvojam laikā, kad šādu kandidātu ir visgrūtāk atrast. Jo politika ir fragmentēta. Katram ir savas idejas. Brīdī, kad prezidenta kandidāts ieņem savu nostāju jebkurā nozīmīgā jautājuma – tas radīs polarizāciju. Tad tas graus kandidāta iespējas tikt ievēlētam. Tas ir īpaši sarežģīti, jo atturēties no viedokļa paušanas arī nav variants. Ja kandidāts vairās paust viedokli, tad aizskarti jūtas cilvēki no abām pusēm," klāsta Juristo.

«Tumšais zirdziņš»

Tomēr izskatās, ka igauņu politiķiem šādu vienprātības kandidātu tomēr ir izdevies atrast Kaljulaidas personā. Viņa pirmdien būs vienīgā kandidāte. Atbalsts viņas ievēlēšanai ir vairāk nekā pietiekams, lai uzvarētu. Kaljulaidas kandidatūru ieteica parlamenta frakciju vadītāji. Viņa piekrita. Viņai atbalstu izteica piecas no sešām parlamenta partijām.

Kad kļuva zināms, ka kandidāte būs Kaljulaida, iedzīvotāji par viņu daudz nezināja. Viņa jau tikusi nodēvēta par „tumšo zirdziņu”.

Analītiķi uzskata, ka viņa ir spējīga kļūt par spēcīgu prezidenti gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā, tomēr tas būs jāpierāda. Pati Kaljulaida izteikusies, ka viņa sevi uzskata par liberāli konservatīvu. Proti, viņa atbalsta konservatīvu ekonomisko politiku, bet viņai ir liberāli uzskati sociālajos jautājumos.

Atklātā vēstulē Igaunijas medijos piektdien Kaljulaida rakstīja – ja viņa šodien kļūs par prezidenti, tad steidzami rīkosies, lai atrisinātu savu lielāko trūkumu – „faktu, ka Igaunijas iedzīvotāji [viņu] nezina.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti