No Sibīrijas nākošo aukstumu daudzi jau iesaukuši par “Zvēru no austrumiem” un internetā izplatījies joks, ka, piemēram, Somijā šādu aukstumu sauc vienkārši par ceturtdienu. Taču patiesībā, kamēr Eiropa salstam, valstīs tuvāk Ziemeļpolam novērojams netipisks siltums.
“Ar globālo sasilšanu palielinās gan karstuma, gan aukstuma rekordi. Kamēr mēs šeit Eiropā sūdzamies par aukstumu, Grenlandes ziemeļos, 700 kilometrus no Ziemeļpola, temperatūra sasniegusi nulli grādu, kas ir 25 grādi virs normas,” saka meteorologs Luka Merkali.
Aukstās gaisa masas, kas normālos apstākļos parasti atrodas virs Arktikas, tagad novirzās vairāk uz dienvidiem. Tas notiek jau vairākus gadus. Dienvidu reģioniem tas nozīmē aukstākas, bet aukstajiem reģioniem – siltākas ziemas. Visvairāk uz ziemeļiem esošajā laikapstākļu stacijā Grenlandē šonedēļ fiksēti siltāki laikapstākļi nekā Londonā vai Cīrihē. Pētnieki to iesaukuši par “anomāliju anomāliju”.
“Masīvā gaisa cirkulācija virs Arktikas reģiona, ko sauc par polāro virpuli, kļūst arvien vājāka,” norāda meteoroloģijas pasniedzējs Edvards Hana. “Arktika sasilst, kamēr aukstās gaisa masas virzās zemāk virs Eiropas un izraisa tur neparasti aukstu laiku. Ir pierādījumi tam, ka strauji sasilstošā Arktika ir saistīta ar ekstrēmajiem laikapstākļiem, piemēram, lielo aukstumu dienvidos,” saka Hana.
Netipiskais siltums arī nozīmē, ka jūrā ledus kļūst plānāks, un tas tikai pastiprina globālās sasilšanas ietekmi. Ledus pasargā ūdeni no saules stariem, bet, kad tas izkūst, ūdens uzņem vairāk saules radiācijas un sasilst.
Pētnieki secinājuši, ka iepriekšējās prognozes par to, ka 2050.gadā Arktikā vairs nebūs ledus, varētu pienākt krietni ātrāk. Bet Latvijā var nākties paciest ilgāku ziemu.
