Netanjahu stratēģija cīņā pret «Hamas»: iekarot vai atturēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka ir divi scenāriji, kā ierobežot palestīniešu grupējuma “Hamas” aktivitātes – vai nu iekarot viņu kontrolēto teritoriju, un šāda iespēja netiek izslēgta, vai nu panākt atturēšanu ar spēku, kā tas tiek darīts pašlaik.

Netanjahu norādījis, ka iepriekšējās operācijas turpinājās gadiem, tāpēc šoreiz neko nevajag sasteigt. Arī pamiera iespējamība, uz ko aicina vairākas ārvalstis, pagaidām tiek uztverta ļoti piesardzīgi.

Izraēla pagaidām nav noteikusi termiņu, līdz kuram būtu jāizbeidz operācija Gazas joslā.

Kamēr starptautiskā sabiedrība cenšas panākt pamieru, Izraēlas un palestīniešu sadursmēs cietušo skaits turpina pieaugt. Līdz šim dzīvību zaudējuši 220 palestīnieši un 12 Izraēlas pilsoņi.

ASV prezidents Džo Baidens jau ceturto reizi divu dienu laikā sazinājies ar Izraēlas premjerministru Netanjahu un paziņojis, ka jau trešdien sagaida militārās konfrontācijas samazināšanu. Pēc viņa vārdiem, tikai šāds solis pavērs iespējas noturīgam pamieram.

Tāpat kļuvis zināms, ka ceturtdien uz Izraēlu un palestīniešu teritorijām dosies arī Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers gan norādījis, ka daudz lielāku lomu miera iniciatīvu rosināšanā būtu jāuzņemas nevis atsevišķām valstīm, bet gan Tuvo Austrumu miera kvartetam – ANO, ASV, Eiropas Savienībai un Krievijai.

Tikmēr Arābu līgas parlaments apsūdzējis Izraēlu etniskā tīrīšanā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Sagaidāms, ka Tuvo Austrumu konflikts ceturtdien tiks apspriests arī ANO Ģenerālās asamblejas tikšanās laikā.

Savukārt ANO palīdzības organizācija palestīniešu bēgļiem (UNRWA) ir aicinājusi starptautisko sabiedrību atvēlēt vismaz 37 miljonus dolāru steidzamas palīdzības sniegšanai bēgļiem.

KONTEKSTS:

Izraēlā un palestīniešu teritorijā pašlaik vērojamas asākās sadursmes kopš 2014. gada. Palestīniešu grupējums "Hamas" turpina ar raķetēm apšaudīt Izraēlas pilsētas, savukārt Izraēlas bruņotie spēki atbild ar nāvējošiem triecieniem palestīniešu teritorijā. Abas puses vaino viena otru konflikta saasināšanā. ANO pārstāvji raizējas, ka reģionā var izcelties jauns karš. Taču šis konflikts ir tikai lappuse senā un asiņainā cīņā.

Izraēlas valsts tika nodibināta 1948. gadā, kad pasaule mēģināja atgūties no Otrā pasaules kara postījumiem. Taču jaunā ebreju valsts tika izveidota teritorijā, ko par savējo uzskatīja arī arābi. Viņi joprojām nav samierinājušies ar ebreju nostiprināšanos šajā vietā.

1948. gada karā arābu valstu koalīcija mēģināja iznīcināt jaundzimušo Izraēlas valsti, bet cieta sakāvi, un Izraēla sāka izplesties ārpus teritorijas, kas ebrejiem bija atvēlēta saskaņā ar ANO piedāvāto plānu. Izraēlas ekspansija turpinājās pēc Sešu dienu kara 1967. gadā, kad Izraēla atkal sakāva arābu valstu spēkus un okupēja palestīniešu apdzīvoto teritoriju. Palestīnieši ir saniknoti, ka pēc 1967. gada kara Izraēla piesavinājās vēl vairāk viņu zemes un sāka būvēt ebreju kolonistu apmetnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti