Politiskā krīze Izraēlā ar nelieliem pārtraukumiem turpinās jau divus gadus, jo nevienas no šajā periodā notikušajām četrām parlamenta vēlēšanām nav devušas stabilu valdību. Šoreiz ilggadējam premjerministram Benjaminam Netanjahu tika uzticēts veidot jauno koalīciju, jo viņa vadītā partija “Likud” marta beigās notikušajās vēlēšanās ieguva visvairāk vietu jaunajā parlamentā.
Rotācijas valdība
Taču “Likud” ieguva tikai 30 no 120 vietām Izraēlas parlamentā (Knesetā). Tas nozīmēja, ka vairākuma nodrošināšanai bija nepieciešams atbalsts no citām partijām, kurām ir tikai daži deputātu krēsli.
Taču pēc 28 dienām Netanjahu ir valdības veidošanas mandātu nodevis atpakaļ prezidentam Roivenam Rivlinam, atzīstot, ka arī šoreiz valdību izveidot viņam nav izdevies.
Tas nozīmē, ka prezidents valdības veidošanu var uzticēt vēl kādam, un tas, visticamāk, būs partijas „Yesh Atid” līderis Jairs Lapids.
Taču eksperti prognozē, ka arī Lapidam koalīciju izveidot varētu neizdoties, ja vien Lapids neapvienos spēkus ar labējo ultra nacionālistu līderi Naftali Benetu, izveidojot tā dēvēto rotācijas valdību un ļaujot Benetam pirmajam kļūt par premjeru.
Mainīt noteikumus spēles vidū
Kā norāda televīzijas kanāla “France 24” korespondente Izraēlā Irrisa Maklere, tagadējais premjers Netanjahu jūt, ka viņa pozīcijas ir apdraudētas, tāpēc šajā pārejas laikā cenšas virzīt apstiprināšanai parlamentā vairākus pretrunīgi vērtētus, bet sev izdevīgus likumprojektus.
“Netanjahu joprojām pilda premjerministra pienākumus un, kamēr viņi joprojām kontrolē vairākas vadošās komitejas parlamentā, tiek mēģināts steidzamības kārtā virzīt uz priekšu labējā spārna politiku. Ja tas izdotos, Izraēlas vēlēšanu sistēma tiktu pilnībā mainīta.
Viena no lietām, kuru viņiem pašlaik nav izdevies panākt, ir mainīt noteikumus spēles vidū, nodrošinot, ka premjerministrs tiek ievēlēts tiešā balsojumā.
Tas ir ļoti pretrunīgs un, iespējams, Izraēlas likumiem neatbilstošs piedāvājums. Tāpat kā likumprojekts, kas dotu parlamenta tiesības noraidīt tiesas spriedumus. Visi šie piedāvājumi ir izskanējuši šajā pārejas periodā.”
Pozīcijas sašūpojušās
Kā uzskata politikas komentētāji, pašlaik ir aptuveni 60% iespēja, ka Izraēlā gaidāmas jaunas parlamenta vēlēšanas, un 40% iespēja, ka valdība tomēr tiks izveidota.
Vienlaikus tiek norādīts, ka korupcijā apsūdzētā Netanjahu pozīcijas premjera krēslā ir sašūpojušās vairāk nekā jebkad iepriekš, jo pret viņu noskaņotajiem spēkiem vēlme sadarboties un gāzt ilggadējo valsts vadītāju var izrādīties svarīgāka par iekšējām nesaskaņām.
Jaunas valdības izveidošana būtu nepieciešama kaut vai tāpēc, ka Izraēlas valsts budžets pēdējoreiz tika apstiprināts 2018. gadā un parlamentam faktiski ir liegta iespēja izvērtēt valsts naudas izlietošanu koronavīrusa krīzes laikā.
