Izraēlas premjera vizīte Vašingtonā ir pretrunīgi vērtēta. Viņš ticis apsūdzēts par attiecību bojāšanu ar ASV, ieradās pēc republikāņu uzaicinājuma bez konsultēšanās ar Balto namu. Viņam arī pārmet vizītes izmantošanu iekšpolitiskiem mērķiem - šomēnes Izraēlā būs parlamenta vēlēšanas.
Uzrunu ASV Kongresā Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu sāka ar pateicību ASV un prezidentam Barakam Obamam par ciešo atbalstu Izraēlai, taču turpinājumā kritizēja kodolsarunas ar Irānu, kuras virza Baltais nams.
Netanjahu brīdināja, ka vienošanās ar Teherānu „neatturēs Irānu no kodolieroču attīstīšanas”, bet garantēs, ka Irāna tos iegūs. Irāna rada nopietnus draudus ne tikai Izraēlai, bet mieram visā pasaulē, paziņoja premjerministrs. Viņš uzsvēra, ka nekāda vienošanās nedrīkst mazināt pret Irānu noteiktās ekonomiskās sankcijas, kamēr tā nepārtrauc agresīvo izturēšanos un terorisma atbalstīšanu.
Ar terorisma atbalstīšanu domāts arī Teherānas šiītu režīma atbalsts „Hezbollah” kaujiniekiem Libānā un Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam, kurš arī ir šiīts.
Tajā pašā laikā Irāna atbalstījusi Irākas valdību cīņā pret radikālo džihādistu grupējumu „Islāma valsts”, kas ir radikālie sunnīti. Kaut Vašingtona uzsvērusi, ka nekādā veidā nekoordinē savas aktivitātes ar Teherānas militāristiem, ASV augstākā militārpersona, ģenerālis Mārtins Dempsijs otrdien atzina, ka Irānas atbalsts Irākai cīņā pret džhādistiem būtu problēma tikai tādā gadījumā, ja tas veicinātu starpkopienu konfliktu.
Bet Izraēlas premjers Netanjahu asi noraidīja mājienus, ka Teherāna varētu būt balsts cīņā pret džihādistiem.
„Kad runa ir par Irānu un grupējumu „Islāma valsts”, tava ienaidnieka ienaidnieks ir tavs ienaidnieks. Sakaut „Islāma valsti” un ļaut Irānai iegūt kodolieročus nozīmētu uzvarēt kauju, bet zaudēt karu. Mēs nevaram ļaut tam notikt,” uzsvēra Netanjahu.
Netanjahu uzruna Kongresā bieži tika pārtraukta ar aplausiem, taču tie bija republikāņi, kas arī ir skeptiski noskaņoti par kodolvienošanos un pēc kuru uzaicinājuma premjers ieradās.
Vairāki desmiti Demokrātu partijas likumdevēju uzrunu boikotēja - Netanjahu vizīte nebija saskaņota ar Balto namu. Arī prezidents Obama atteicās tikties ar Netanjahu, kurš tikai pēc dažām nedēļām cīnīsies par vēl vienu pilnvaru termiņu Izraēlas parlamenta vēlēšanās.
Obama vairākkārt brīdinājis tagad republikāņu kontrolēto Kongresu par mēģinājumiem ieviest jebkādas jaunas sankcijas pret Irānu. Bet attiecībā uz uzrunu Obama norādīja, ka Netanjahu nav piedāvājis labāku variantu par sarunām, lai atrisinātu Irānas kodolprogrammas jautājumu.
„Premjerministrs nepiedāvāja jebkādas dzīvotspējīgas alternatīvas galvenajai problēmai, kas ir - kā neļaut Irānai iegūt kodolieroci, kas to padarītu daudz bīstamāku un dotu iespēju vēl plašākai darbībai reģionā. Tādēļ pateiksim skaidri, kādām vajadzētu būt galvenajām Savienoto Valstu un Izraēlas rūpēm. Vēl pirms es kļuvu par prezidentu, es norādīju, ka viens no maniem galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir neļaut Irānai iegūt kodolieročus. Ar ASV Kongresa un starptautisko partneru palīdzību mēs esam izveidojuši ārkārtīgi efektīvu sankciju režīmu, kas piespieda Irānu nopietni sēsties pie sarunu galda,” pauda Obama.
Irāna allaž uzstājusi, ka tās kodolprogrammai ir tikai miermīlīgi mērķi, un nosodīja Netanjahu uzrunu. Tieši šobrīd, pēdējās dažās dienās Ženevā notikušas ASV valsts sekretāra Džona Kerija sarunas ar Irānas kolēģi, mēģinot līdz jūnijam panākt vispārējo vienošanos par kodolprogrammu.
