Netanjahu ir pirmais Izraēlas premjerministrs, kas apmeklē Lietuvu un vienlaikus tiekas ar visiem Baltijas Ministru prezidentiem. Viņa vizītes mērķis ir uzlabot saiknes ar Austrumeiropas valstīm, kas, viņaprāt, varētu būt piekāpīgākas Izraēlas politikai nekā Brisele. Arī šoreiz viņš izmantoja iespēju, lai aicinātu valstis būt stingrākas pret Izraēlas ģeopolitisko konkurenti Irānu.
"Es domāju, ka vakardienas Eiropas Savienības pieņemtais lēmums sniegt 18 miljonu eiro finansiālu palīdzību Irānai ir liela kļūda. Tā ir kā indes tablete irāņu tautai un centieniem ierobežot Irānas agresiju un teroru reģionā un arī ārpus tā," teica Izraēlas premjerministrs.
Jautājumos, kas saistīti ar Izraēlu, Baltijas valstīm sanāk manevrēt starp diviem stratēģiskajiem partneriem – ASV, kas atbalsta Izraēlu, un Eiropu, kurai ir kritiskāka nostāja.
ES lēma finansiāli atbalstīt Irānu, lai mazinātu ASV sankciju sekas uz tās ekonomiku un censtos saglābt Irānas kodolnolīgumu. Šajā jautājumā Baltijas valstis atbalsta ES kopīgo nostāju. Arī pērn Baltijas valstis piekāpās ES un neatbalstīja ASV lēmumu atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu. ANO balsojumā Lietuva un Igaunija neatzina ASV lēmumu, kamēr Latvija balsojumā atturējās.
No Baltijas valstīm ar visstingrāko nostāju izceļas Lietuva, kuras prezidente ebreju apmetnes nosaukusi par starptautiskā likuma pārkāpumu.
Arī tagad, Netanjahu vizītes laikā, viņa nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosoda nelegālās apmetnes un Izraēlas nesamērīgo spēka pielietojumu reģionā.
Baltijas valstīs negatīvi uzlūko arī Izraēlas tuvināšanos Krievijai. Netanjahu piedalījās 9.maija militārajā parādē līdzās Vladimiram Putinam, turklāt viņš bija uzlicis Georga lentīti. Netanjahu arī šajā tikšanās reizē apstiprināja, ka cenšas izvairīties no jebkādām sadursmēm ar Krieviju Tuvajos Austrumos.
Tomēr vienojošais visu valstu sadarbībā ir cīņa ar terorismu.
"Politikā nav balts vai melns, īpaši starptautiskajā politikā, un īpaši kad runājam par ļoti sarežģīto ģeopolitisko reģionu kā Tuvie Austrumi.
Domāju, ka pēc šīs tikšanās es un mani Baltijas kolēģi ieguvām plašāku skatu uz tur notiekošo, kā arī saprot, cik daudz teroraktu Eiropā novērsti, pateicoties Izraēlas izlūkdienestiem,"
sacīja Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Lietuva cīņai ar terorismu tāpēc aicinājusi rīkot tikšanos starp Izraēlas un ES valstu iekšlietu ministriem. Netanjahu arī uzaicinājis Baltijas kolēģus nākamgad tikties Jeruzalemē, lai turpinātu runāt par sadarbības jomām.
Tikšanās laikā šajās dienās valstis apsprieda sadarbību ekonomikā, kibedrošībā un aizsardzībā.
“Sarunās aizvien lielu uzmanību pievērš ekonomiskajai sadarbībai. Izmantojot šo iespēju, aicinu Izraēlu iepazīt mūs kā reģiona tehnoloģiju inovāciju centru. Latvijā esam gatavi attīstīt ciešāku sadarbību ar Izraēlas privāto sektoru, valsts pārvaldi, izglītības iestādēm, zinātniskajām institūcijām, inovāciju ekosistēmām,” sacīja Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Kaut arī visas Baltijas valstis atzīst vēlmi ciešāk sadarboties ar Izraēlu, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite nāca klajā ar paziņojumu, kurā kritizē Izraēlas rīcību konfliktā ar Palestīnu. Viņa iebilst pret ebreju apmetņu paplašināšanu un Izraēlas nesamērīgo spēka pielietojumu konfliktā.
