Lēmums par kosmodroma „Vostočnij” būvniecību Krievijā tika pieņemts gandrīz pirms desmit gadiem. Jaunajam kosmodromam, kurš ļautu vairumu no raķešu startiem īstenot Krievijā, nevis Baikonuras kosmodromā Kazahstānā, bija jākļūst par pasaulē dārgāko kosmodromu.
Paša kosmodroma un tam pieguļošās pilsētas izbūvei tika atvēlēti vairāk nekā divi miljardi ASV dolāru.
Jau kopš paša projekta sākuma to ir pavadījuši dažādi plaši skandāli par masveidīgu līdzekļu izsaimniekošanu, ierēdņu aizturēšanu un darba algu nemaksāšanu strādniekiem. Sākotnēji bija paredzēts, ka pirmā raķetes palaišana no šī kosmodroma notiks jau 2015.gada decembrī, taču grafika kavēšanās dēļ starts tika atlikts uz šī gada pavasari.
Trešdienas, 27.aprīļa, rītā no jaunā kosmodroma bija jāstartē raķetei „Sojuz 2.1a”, ar kuru izplatījumā bija jānogādā trīs zinātniskie pavadoņi, un raķetes startu klātienē bija ieradies vērot arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Taču tikai dažas minūtes pirms paredzētās raķetes palaišanas tika dots rīkojums startu atcelt.
Kā vēlāk paziņojis Krievijas kompānijas „Roskosmos” vadītājs Igors Komarovs, traucēta ir bijusi automatizētā vadības sistēma, kas atbild par nesējraķetes dzinēju darbību, atsevišķu raķetes posmu atdalīšanos un lidojuma virziena maiņu. Tā kā nesējraķetes orbīta esot bijusi sinhronizēta ar Sauli, pašlaik pieņemts lēmums raķetes startu atlikt vismaz uz diennakti, šajā laikā cenšoties novērst visas nepilnības.
Kā norādījis Komarovs, atbildība par notikušo ir jāuzņemas par kosmosa izpētes sfēru atbildīgajām amatpersonām, jo pirmā raķetes palaišana, turklāt vēl no jauna kosmodroma, ir liels notikums. Vienlaicīgi viņš norādījis, ka līdzīgi incidenti diemžēl notiek. Arī citi „Roskosmos” pārstāvji atzinuši, ka automātiskās sistēmas pašā kosmodromā darbojoties normāli, taču šādi gadījumi notiek visās kosmosa izpētes lielvalstīs. Turklāt pašlaik svarīgi esot novērtēt arī faktu, ka raķete un visi trīs pavadoņi ir saglabāti.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Vladimirs Putins, visticamāk, vēl dienu uzkavēšoties kosmodroma „Vostočnij” tuvumā, taču pašlaik vēl oficiāls lēmums par raķetes startu ceturtdienas rītā nav pieņemts.
Kā norāda Krievijas ziņu aģentūras, ja atbildīgā komisija pieņems lēmumu no raķetes izsūknēt degvielas krājumus, starts tiks atlikts. Visticamāk, tad raķetes palaišana tiks atlikta uz nenoteiktu laiku, jo arī tuvākajā laikā nekādi starti šajā kosmodromā nav paredzēti.
Šis nav pirmais incidents ar raķetes palaišanu, kura laikā klāt ir bijis Krievijas prezidents. Pagājušā gada jūnijā Pļeseckas kosmodromā Putins ar teletilta starpniecību sekoja jaunākās raķetes „Angara” startam, taču īsi pirms starta tehnisku iemeslu dēļ tas tika atlikts. Vēl mēnesi iepriekš Krievijas bruņoto spēku mācību laikā Putina klātbūtnē atteicās darboties arī smagā raķešu sistēma „Buratino”.
