Kā skaidroja ministrijā, Baltkrievija nav sniegusi pieprasīto informāciju par militāro mācību apjomu, bruņojuma sistēmām, kā arī informāciju par laiku, kad Krievijas bruņotie spēki plāno atgriezties Krievijā.
Baltkrievija ir sniegusi informāciju, ka mācību apjoms nepārsniedz 13 000 karavīru, kas ir Vīnes dokumenta informācijas sniegšanas slieksnis, bet, kā uzsvēra ministrijā, “publiski pieejamā informācija, kā arī Latvijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija skaidri norāda, ka mācībās iesaistīto Baltkrievijas un Krievijas karavīru un militārās tehnikas apjoms ir ievērojami lielāks par šo slieksni.”
Mācības “Union Resolve-2022”, kas norisinās no 10. līdz 20. februārim, nav iepriekš izziņotas, tomēr publiski augsta līmeņa Krievijas un Baltkrievijas amatpersonas ziņojušas par liela skaita karavīru un militārās tehnikas dalību. “Ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu, Krievijas agresīvo retoriku un spēku koncentrāciju Ukrainas robežu tuvumā, šāda apjoma militārās mācības bez atklātības pret EDSO dalībvalstīm grauj reģiona drošību un bruņojuma kontroles mehānismus,” norādīja ministrijā.
Ministrijā arī uzsvēra, ka Baltkrievija un Krievija ir apturējušas bruņojuma kontroles aktivitātes, minot Covid-19 kā galveno argumentu, taču pandēmijas izaicinājumi neliedz koncentrēti pulcēt apjomīgu skaitu karavīru. “Baltkrievija šo mācību kontekstā, līdzīgi Krievijai, piekopj selektīvu pieeju tās bruņojuma kontroles saistībām un izvēlas, kuras no tām pildīt,” teikts ministrijas paziņojumā. Latvija atkārtoti uzsver, ka selektīva pieeja bruņojuma kontroles mēriem nav pieņemama Eiropas drošības kontekstā, un iestājas par atklātību un nepieciešamību pilnībā īstenot bruņojuma kontroles līgumus un apņemšanās. “Starptautiskā miera nodrošināšanai valstīm ir pilnībā jāievēro savas starptautiskās saistības un līgumi, tai skaitā bruņojuma kontroles apņemšanās,” norādīja ministrijā.
KONTEKSTS:
9. februārī, skaidrojot savas bažas par militāro mācību “Union Resolve-2022” apjomu un necaurskatāmību, Baltijas valstis pieprasīja Baltkrievijai sniegt papildu informāciju, norādot kājnieku skaitu, spēku skaitu, veidu, piederību, izvietojumu, bruņojuma sistēmu skaitu, datus par militāro vienību atgriešanos miera laika pozīcijās, kā arī aicināja nodrošināt atklātību Vīnes dokumenta ietvaros un organizēt EDSO dalībvalstīm mācību novērošanu.
Baltijas valstis iedarbināja EDSO Vīnes dokumenta 3. nodaļu “Risku mazināšana”. Šis mehānisms paredz EDSO dalībvalstīm iespēju pieprasīt informāciju no citām valstīm par neparastām, neplānotām un nozīmīgām militāro spēku darbībām ārpus to parastajām miera laika vietām, kas ir militāri nozīmīgas un rada bažas par drošību.
Savukārt 2. februārī Divpusējā sadarbības līguma ietvaros Latvija pieteica divpusēju inspekciju Baltkrievijā, kas tika noraidīta, pamatojoties ar Covid-19 ierobežojumiem. Ministrijā skaidroja, ka šāda inspekcija nodrošinātu iespēju noteikt militāro darbību apmēru, kas tiek veiktas šajā apgabalā, īpaši tādu, par kurām iepriekš jābrīdina Vīnes dokumenta ietvaros. Inspekcijas laikā Latvijas Bruņoto spēku virsniekiem būtu bijusi iespēja apmeklēt un saņemt informāciju par militārajām vienībām, to struktūru izvēlētajā apgabalā un informāciju par to uzdevumiem un militārajām aktivitātēm, tādā veidā veicinot uzticību un drošību reģionā.
