Šīs nedēļas sākumā ES aicināja Turciju atturēties no pārspīlētiem izteikumiem. Tādējādi ES komentēja nedēļas nogalē izskanējušos Turcijas prezidenta Rečepa Taijipa Erdogana apgalvojumus, ka Nīderlande piekopj nacistu metodes.
Saspīlējums Ankaras attiecībās ar Nīderlandi un Vāciju aizsākās pēc tam, kad abas šīs valstis aizliedza turku politiķiem rīkot aģitācijas pasākumus pirms nākamajā mēnesī gaidāmā referenduma par izmaiņām konstitūcijā.
Sagaidāms, ka pēc tā ievērojami palielināsies prezidenta pilnvaras. Tiek uzskatīts, ka, iegūstot vairāku miljonu ārvalstīs dzīvojošo turku atbalstu, ir izredzes panākt prezidentam vēlamu rezultātu ievērojami palielinātos.
ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerini un ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns kopīgā paziņojumā norādīja, ka Berlīne un Hāga pašas drīkst izlemt, vai un kādus politiķus ielaist valstī un ļaut tiem piedalīties aģitācijā.
Komentējot šos Briseles izteikumus, Turcijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka izteiktajai kritikai Turcijai nav nekādas vērtības. Paziņojumā norādīts, ka šādi izteikumi esot tuvredzīgi. Tā vietā, lai mēģinātu situāciju nomierināt, ES atbalstot valstis, kuras pārkāpj starptautiskās tiesības un līgumus, tādējādi atbalstot arī ksenofobiju un pret turkiem vērstu noskaņojumu.
Neilgi pēc ES amatpersonas kritikas Turcijas prezidents Erdogans turpināja nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem, apsūdzot Vācijas kancleri Angelu Merkeli teroristu atbalstīšanā.
Prezidents apgalvo, ka Vācijai ir nosūtīti aptuveni 4500 dokumentu par terorismā aizdomās turētām personām, uz kuriem Berlīne nav atbildējusi.
Lai arī netiek paskaidrots, par kādiem tieši dokumentiem tiek runāts, Erdogans devis mājienus, ka tie saistīti ar Kurdistānas strādnieku partiju, kas Turcijā, ES un arī ASV tiek atzīta par teroristu organizāciju.
Starp terorismā aizdomās turētajiem ir arī personas, kuras tiek vainotas par saistību ar pagājušajā gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu Turcijā. Merkeles birojs izplatījis paziņojumu, kurā izvirzītās apsūdzības nosauc par pilnīgi absurdām, norādot, ka kanclerei neesot ne mazāko nodomu iesaistīties šajās provokācijās.
Savukārt ar Nīderlandi attiecības kļuvušas vēl saspīlētākas, jo Hāga liedza valstī ieceļot Turcijas ārlietu ministram un izraidīja no valsts ģimeņu lietu ministru. Nīderlande arī izdevusi brīdinājumu savas valsts pilsoņiem, aicinot tos uzmanīties, dodoties ceļojumos uz Turciju.
Komentējot šādu rīcību, Turcijas premjerministra vietnieks Numans Kurtulmuss paziņojis, ka līdz brīdim, kamēr Nīderlande nebūs kompensējusi nodarīto, jebkādas augsta līmeņa attiecības un plānotās tikšanās ministru un augstākā līmenī tiek apturētas. Tāpat valstī netiks ļauts atgriezties Nīderlandes vēstniekam.
Turcijas prezidents arī brīdinājis, ka tiks veiktas visas nepieciešamās darbības, lai Nīderlandes darbības tiktu izvērtētas Eiropas cilvēktiesību tiesā.
Saspīlējums Nīderlandes un Turcijas attiecībās ir īpaši aktuāls laikā, kad valstī turpinās priekšvēlēšanu kampaņa pirms trešdien, 15.martā, gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Premjerministrs Marks Rutte tiek aicināts ieturēt stingru līniju attiecībās ar Turciju, taču vienlaicīgi viņam jādomā arī par cīņu ar galēji labējo populistu līderi Gērtu Vildersu, kurš "antiislāmisma" retoriku ir izvirzījis par savas kampaņas galveno tēmu.
