Latvijas Radio korespondents Briselē Artjoms Konohovs norāda, ka par šo amatu EP valda sen neredzētas kaislības.
Trīs nozīmīgākās politiskās grupas – Eiropas Tautas partija, sociāldemokrāti un liberāldemokrāti, turpina aktīvu cīņu par nākamā parlamenta priekšsēdētāja krēslu.
Vēlēšanas ir paredzētas otrdien, bet skaidrības par to, kurš no septiņiem kandidātiem uzvarēs, šobrīd nav nevienam.
Kā galvenie kandidāti uz augsto amatu tiek minēti četri cilvēki - sociāldemokrāts Džanni Pitella, Eiropas Tautas partijas (ETP) politiķis Antonio Tajāni, liberāldemokrāts Gijs Verhofstads un Eiropas konservatīvos un reformistus pārstāvošā Helga Stīvensa.
Strīdu dēļ ETP grupas līderis Manfreds Vēbers draud, ka pieaugs eiroskeptiķu ietekme. Šobrīd viņi netiek laisti pie lēmumu pieņemšanas vai pie vadošajām pozīcijām. To pat dēvē par “sanitāro zonu”. Ja vienošanās starp sociāldemokrātiem, liberāldemokrātiem un konservatīvajiem netiek ievērota, tad var pieaugt eiroskeptiķu ietekme.
Ja amatu iegūs Tajāni, tad nav izslēgts, ka amatu nāksies zaudēt Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam, citādi visi trīs ietekmīgie amati nonāks vienas politiskās partijas rokās. Taču šādu varas koncentrāciju pārējie nevēlas pieļaut. Turklāt arī Polijas valdība sūta neskaidrus signālus par to, vai viņi no jauna virzīs savu politisko ienaidnieku Polijas iekšpolitikā Tusku šim ietekmīgajam krēslam.
Ziņots, ka strīdi ap EP priekšsēdētāja amatu ilgst jau kopš novembra otrās puses. Šulcs par aiziešanu no EP paziņoja novembrī, norādīdams, ka turpmāk darbosies Vācijas politikā.
