Diskusija pat radusi atbalsi mūzikā. Proti, tviteroperā „Nostra Culpa” vai „Mūsu vaina”, un tajā Eižens Birmanis apspēlē tvitera diskusiju, kurā piedalījās Igaunijas prezidents Tomass Ilvess un Nobela prēmijas ieguvējs, amerikāņu ekonomists Pols Krugmens.
Tajā pēc Krugmena smīkņāšanas par taupības politikas paraugbērna Igaunijas atgūšanos no ekonomiskās krīzes Ilvess atbildēja ar vairākiem kritiskiem ierakstiem, tajā skaitā sarkastiski norādot, - „ko gan mēs zinām… mēs esam tikai dumji un muļķīgi austrumeiropieši. Neapgaismoti. Kādu dienu arī mēs sapratīsim. „Nostra culpa””.
Lai gan opera un šī diskusija ir jau divus gadus veca, jautājums par taupības politikas ietekmi uz Eiropu vēl joprojām ir neatbildēts un Krugmens ir starp skaļākajiem šīs politikas kritizētājiem. Tikai pirms nedēļās savā blogā „NY Times” Krugmens tieši taupības politiku min kā vienu no iemesliem ražošanas apjomu samazinājumam.
Taupības politiku kritizē arī Ska Kellere, Eiroparlamenta deputāte no zaļajiem. „Ir skaidrs, ka taupība nav strādājusi. Tā patiesībā ir iznīcinājusi to, ko es saucu par Eiropas sapni - ideju, ka nevienam neļaus pakrist. Ir jāaptur tas, ka bankas izmet cilvēkus no mājām, kā tas notiek Spānijā, kur cilvēki kļūst par bezpajumtniekiem, bet parāds bankai paliek. Cilvēki turpina maksāt bankai kredītu, lai gan māja ir sen zaudēta,” teica Kellere.
Eiropas krīze un tās pārvarēšanai paveiktais ir arī grāmatas ar daudzsološu nosaukumu – „Eiropas Savienības traģēdija - dezintegrācija vai atmoda” - centrā. Grāmatā Vācijas nedēļas izdevuma "Der Spiegel" korespondents Gregors Peters Šmits intervē finansistu Džordžu Sorosu.
„Galvenais grāmatas fokuss ir tas, ka ir viegli, kā tas bieži notiek Vācijas retorikā, notikušajā vainot bezatbildību Grieķijā. Bet patiesībā, paskatoties uz valstīm, ir skaidrs, ka atšķirības ir ievērojamas. Itālijā un Spānijā galvenā problēma bija nevis valsts parādi, bet privātie parādi, savukārt Grieķijā tas bija valsts bankrots. Un vai taupības politika ir bijusi efektīva? Nē, jo tā var novest pie tā, ka izaugsmes atjaunošanās aizkavējas un ekonomiskā depresija ieilgst,” stāsta Šmits un retoriski jautā: „Valsts nodarbinātība, valsts finansējums, cilvēki, ko darbā pieņem valsts - tas viss šobrīd ir apstājies. Šobrīd būtībā 22 gadus vecam jaunietim, kas beidzis koledžu darbu atrast ir neiespējami un tā ir šā brīža lielākā problēma,” par galvenajām atziņām saka Šmits.
Grieķijā pērngad starp tiem, kam vēl nav 25 gadi, uz katru nodarbināto bija divi bezdarbnieki. Horvātijā bez darba ir puse jauniešu, vairāk nekā puse bez darba ir Spānijā. 2007. gadā, pirms sākās krīze, bez darba šajās valstīs bija ap 20% jauniešu. Latvijā pirms krīzes bez darba bija katrs desmitais jaunietis, šobrīd - katrs piektais.
Taču neizskatās gan, ka varam gaidīt pilnīgu atteikšanos no taupības politikas.
Žans Klods Junkers, kas rudenī ieņems Eiropas Komisijas prezidenta amatu, ir viens no taupības politikas arhitektiem. Bet šobrīd Junkera platforma ir mērenāka „Es neesmu taupības fans, es atbalstu finansiālo stingrību, jo bez finansiālās atbildības mēs nevaram izvest Eiropu no krīzes,” atzīmē Junkers.
Savu lomu šajā uzskatu maiņā varētu būt nospēlējušas Junkera kandidatūru atbalstījušās Eiropas dienvidu valstis, kas tradicionāli iebilst pret taupības politiku.
