Nerimst bažas par drošības situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā
Nerimst bažas par drošības situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā, kuras darbinieki bija spiesti atslēgt vienu no strādājošajiem energoblokiem pēc piektdien notikušajām apšaudēm, kuru rezultātā nopietni cieta atomelektrostacijas infrastruktūra.
Ukraina apgalvo, ka apšaudes sarīkoja Krievijas karaspēks, kas kopš marta ir ieņēmis Zaporižjas atomelektrostacijas teritoriju. Ukrainas atomelektrostaciju operators "Enerhoatom" apgalvo, ka Krievija vēlas iznīcināt Zaporižjas atomelektrostacijas infrastruktūru un atslēgt to no Ukrainas energosistēmas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Krievijas karaspēka sarīkotās apšaudes Zaporižjas atomelektrostacijā ir uzskatāmas par kodolterorismu.
"Krievijas teroristi kļuva par pirmajiem pasaulē, kas izmanto atomelektrostaciju terorismam. Lielāko Eiropā! Mēs tam pievērsīsim pasaules uzmanību un uzstāsim uz jaunām sankcijām pret Krieviju par šādu globālu draudu radīšanu," paziņoja Zelenskis.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi paziņojis, ka Zaporižjas atomelektrostacijas apšaudīšana varēja izraisīt reālu kodolkatastrofu, kas varētu apdraudēt iedzīvotājus un apkārtējo vidi Ukrainā un tālu aiz tās robežām. Grosi piebilda, ka militāras darbības, kas apdraud Zaporižjas atomelektrostacijas drošību, ir pilnīgi nepieņemamas, un no tām ir jāizvairās par katru cenu, jo tām var būt potenciāli katastrofālas sekas.
No Ukrainas ostām izbrauc vēl četri kuģi ar 170 tūkstošiem tonnu graudu
No Ukrainas Melnās jūras ostām šorīt izbrauca vēl četri beramkravu kuģi ar 170 tūkstošiem tonnu graudu. Trīs kuģi atstāja Čornomorskes ostu, bet vēl viens pameta Odesas ostu. Divi no kuģiem dosies uz Turciju, viens uz Itāliju, vēl viens uz Ķīnu. Līdz ar to kopš 1. augusta Ukrainas ostas ir atstājuši astoņi kravas kuģi ar labību.
Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs paziņojis, ka līdz šim tā dēvētais "graudu koridors" kravas kuģu iebraukšanai un izbraukšanai no Ukrainas ostām darbojas sekmīgi.
Nākamnedēļ Ukrainas graudu eksportu paredzēts sākt arī no "Pivdennij" ostas Južnes pilsētā. Kubrakovs cer, ka caur trīs Melnās jūras ostām mēnesī izdosies eksportēt vismaz līdz 3 miljoniem tonnu graudu.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas un apdzīvotās vietas
Aizvadītajā naktī vairāki Ukrainas apgabali piedzīvojuši jaunas Krievijas raķešu un artilērijas apšaudes. Spēcīgi sprādzieni atskanējuši Harkivā un Mikolajivā. Apšaudīti arī Ņikopoles un Krivijrihas rajoni Dņipropetrovskas apgabalā.
Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma 24. februārī Krievijas karaspēks nav apšaudījis tikai Černivcu apgabalu Ukrainas rietumos, paziņojusi Ukrainas Iekšlietu ministrija. No Krievijas raķešu un artilērijas apšaudēm visvairāk ir cietuši Doneckas, Luhanskas un Mikolajivas apgabali.
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs informējis, ka Krievijas karaspēks Baltkrievijas teritorijā izvieto papildspēkus un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Savukārt Lielbritānijas militārie izlūkdienesti vēsta, ka kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas armija ir atbrīvojusi no amata sešus komandierus, bet vēl desmit ir gājuši bojā karadarbībā Ukrainā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
