Aizvadītajā diennaktī lielākais ar Covid-19 saslimušo skaita pieaugums reģistrēts Igaunijā. Tur no visiem veiktajiem Covid-19 testiem gandrīz katrs piektais bija pozitīvs.
Lietuvā un Latvijā pozitīvo testu īpatsvars aizvadītajā diennaktī bijis mazāks – gandrīz 9% Latvijas kaimiņos un 3,5% Latvijā.
Salīdzinot visas Baltijas valstis pēc 14 dienu kumulatīvā Covid-19 gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju, var redzēt, ka tagad vīruss visstraujāk izplatās Igaunijā. Tur šis rādītājs ir gandrīz 1500. Latvijā tas ir 379, bet Lietuvā – vēl par simt mazāks.
Igaunijā skaudrākā situācija ir valsts ziemeļos Harju apriņķī, kur atrodas arī Tallina. Vairākās slimnīcās Covid-19 pacientiem nepietiek vietu un saslimušos pārved uz Pērnavu, Tartu un citām valsts slimnīcām.
Savukārt Sāremā, kuru slimība smagi skāra pirms gada, tagad situācija ir mierīgāka, kaut arī inficēto skaits pieaug arī tur.
“Esam interesantā situācijā,” atzina Kuresāres slimnīcas vadītājs Edvards Lāne.
“Brīnumainā kārtā infekciju skaits ir augsts, bet situācija slimnīcās ir mierīga. Šorīt mums bija deviņi pacienti, vakar tikpat,” sacīja Kuresāres slimnīcas vadītājs.
“Ir liela atšķirība no tā, kā bija pirms gada, kad runājām. Toreiz mūsu slimnīca praktiski bija slēgta ikdienas darbam. Bija tikai Covid-19 pacienti un neatliekamā palīdzība,” atcerējās Lāne.
Kuresāres slimnīcas vadītājs uzskata, ka hospitalizēto skaits krītas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, daļa vecāko cilvēku ir vai nu vakcinēti, vai izolējas. Otrkārt, daudzi salas iedzīvotāji vīrusu jau izslimojuši un ir imūni.
Lietuvā, salīdzinot ar pagājušā gada nogali, situācija uzlabojusies. Šobrīd 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir zemākais Baltijas valstīs.
Vienlaikus eksperti uzskata, ka situācija ir trausla, sevišķi jauno – britu un Dienvidāfrikas – Covid-19 paveidu izplatības dēļ.
Lietuvas Seima Veselības lietu komitejas locekle Jurgita Sejoniene norādīja – “kaut arī situācija ir salīdzinoši laba Lietuvā, uztraucamies par trešā viļņa iespējamību. Valdība neapsver stingrākus ierobežojumus, bet vienlaikus netiek diskutēts par esošo mīkstināšanu. Katrā ziņā tie paliks spēkā vismaz līdz Lieldienām”.
“Pašlaik aptuveni puse Covid-19 pacientiem atvēlēto gultu ir aizņemtas, bet situācija mainās ik dienu. Tendence ir tāda, ka slimnīcās ierodas inficētie arvien smagākā situācijā. Daži ārsti bažījas, ka situācija jau ir sliktāka, nekā tā bija rudens beigās vai decembrī. Tas tiešām ir uztraucoši,” atzina deputāte.
Ja salīdzina Baltijas valstis pēc vakcinēto cilvēku daudzuma, visvairāk vismaz vienu poti saņēmuši Lietuvā.
Igaunijā vakcinēts divreiz lielāks cilvēku daudzums nekā Latvijā.
Lietuvā procentuālais vakcinēto cilvēks skaits rēķināts nevis pret pieaugušajiem, kā Latvijā un Igaunijā, bet gan pret visiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka šis skaitlis ir vēl augstāks. Kaut arī vakcinācija tur norit samērā raiti, netrūkst arī izaicinājumu.
“Mums ir daži reģioni, kur cilvēki atsakās potēties ar Rietumu vakcīnām, īpaši ar “AstraZeneca”. Tas ir valsts austrumos un dienvidaustrumos, kur cilvēki dzīvo citā informācijas telpā. Viņi gaida “Sputņik” vakcīnu,” stāstīja Lietuvas Seima Veselības lietu komitejas locekle Jurgita Sejoniene.
“Tāpat mūs satrauc vīrusa jauno paveidu izplatība. Piemēram, Dienvidāfrikas [paveida] izcelsme nav zināma, kas nozīmē, ka valstī varētu būt vēl vairāk šādi inficētie. Un vakcīnas pret šiem paveidiem nav tik efektīvas,” piebilda Jurgita Sejoniene.
Arī Igaunijā, par spīti samērā raitajam vakcinācijas tempam, ierobežojumu mīkstināšana vēl netiek apsvērta.
