Gada otrā pusē Čehijai būs jāpilda Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumi, kas nozīmē papildu slodzi dažādu nozaru ministriem, kam jāsazinās ar kolēģiem Eiropā.
Čehijas jaunā valdība sāka darbu pirms nepilna mēneša. To vada bijušais politikas zinātnes profesors Petrs Fiala.
Kā noskaidrojis laikraksts "Hospodarske Noviny", vairākiem jaunās valdības ministriem būs grūti izpildīt apņemšanos brīvi runāt vismaz vienā svešvalodā. Pieci no 18 ministriem atzina, ka angļu valodu viņi pārvalda tikai “tūristu” līmenī vai sliktāk.
Tas nozīmē, ka ES ministru sanāksmēs viņiem nāksies izmantot tulka palīdzību, bet šāda saziņa apgrūtina neformālos kontaktus, kas arī ir ļoti svarīgi.
Jaunais ārlietu ministrs Jans Lipavskis ir 36 gadus vecs, un viņam ar angļu valodu nav problēmu. Savukārt sliktas angļu valodas zināšanas ir finanšu ministram Zbiņekam Stanjuram un aizsardzības ministrei Janai Černohovai, kurai būs jāpiedalās NATO valstu ministru sanāksmēs. Viņi labāk prot poļu un krievu valodu, kas Čehoslovākijas sociālistiskā režīma laikā tika mācīta skolās.
Vairāki ministri teikuši, ka prot vācu valodu. Lai gan Vācija un Francija ir ietekmīgākās Eiropas Savienības dalībvalstis, maz ticams, ka šīs valodas tuvākā nākotnē varētu izkonkurēt angļu valodu, kas kalpo kā galvenā saziņas valoda 27 dalībvalstīm.
Eiropas lietu pētnieks Petrs Kanioks laikrakstam “The Observer” atzīst, ka daudzu čehu politiķu nepietiekamās svešvalodu zināšanas kaitē valsts interesēm.
“Tas ir pārsteidzoši, jo kopš Samta revolūcijas pagājuši jau 30 gadi; tagad pie varas ir piecdesmitgadnieki, kuriem bija pietiekami daudz laika, lai iemācītos valodas,” norāda Kanioks.
“Čehija kopš pievienošanās ES 2004. gadā bijusi ļoti piesardzīga, it īpaši salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, Zviedriju, Somiju vai Nīderlandi, kam ir līdzīgs iedzīvotāju skaits, bet kas ir ļoti aktīvas Eiropas politikā. Daļēji tas skaidrojams ar atšķirīgām valodu prasmēm. Tā ir liela problēma, kas kaitē Čehijas komunikācijai ar ES.”
