Vairāk nekā miljardu vērtie „Mistral” karakuģi joprojām stāv Francijā, Sentnazēras ostā. Pirmais – pilnībā pabeigts, otrs – dažu mēnešu attālumā no pēdējās skrūves.
Šajās dienās īpaši Krievijas mediji aktualizējuši jautājumu par to, kas notiks ar Krievijai apsolītajiem kuģiem, un vēsta, ka Kremlis Francijai varētu atbildēt ar sankcijām.
Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins un komunikāciju un masu mediju ministrs Nikolajs Ņikiforovs plāno vērsties pret Francijā bāzēto satelīta kompāniju „Eutelsat”, pārstājot izmantot tās pakalpojumus, kas kompānijai nestu teju miljardu eiro lielus zaudējumus.
Pret šādu politiķu ieceri gan asi iestājies Krievijas Federācijas Kosmosa aģentūras vadītājs Igors Komarovs, norādot, ka kompānija „Eutelsat” nepieder Francijas valdībai. Līdz ar to sadarbības apturēšana tieši neietekmētu nedz Francijas budžetu, nedz kopējo Eiropas Savienības politiku.
Vairāki Krievijas mediji vēsta, ka martā Sentnazērā tomēr atkārtoti varētu ierasties Krievijas eksperti, lai veiktu darbības izmēģinājumus ar pirmo jau gatavo kuģi, taču pagaidām precīzākas ziņas nesniedz. Vēl līdz gada sākumam vairākus mēnešus kuģu būvētavā uzturējās vismaz 400 Krievijas jūrnieku, kuri gan apsargāja jau uzbūvēto kuģi, gan arī gatavojās to pārņemt, kas Eiropas Savienības noteikto sankciju pret Krieviju dēļ tomēr neīstenojās.
Pašai Sentnazēras kuģu būvētavai „Mistral” dīkstāve nav izdevīga, jo katru dienu jau gatavā kuģa uzturēšana un apkope izmaksā bargu naudu, tā sarunā ar Latvijas Radio apstiprināja kompānijas „STX Europe” būvnieku pārstāvis Kristofs Morels: „Tā kā pirmais kuģis nav nekur nogādāts, mums tagad pašiem par to ir jāuzņemas rūpes, jānodrošina tam atbilstoši apstākļi un tamlīdzīgi. Tas viss, protams, maksā. Gaidām, kas notiks tālāk un kurš un kā to pieņems.”
Par Francijas noslēgto līgumu ar Krieviju, kas paredz sākotnēji uzbūvēt divus, bet vēlāk, iespējams, vēl divus „Mistral” karakuģus, ļoti asi izteicās gan ASV, gan lielas bažas pauda Baltija, vairākas Austrumu un Centrālās Eiropas valstis, arī Gruzija, norādot, ka šādu kuģu nonākšana Krievijas rokās var būtiski apdraudēt to drošību. Francija bija spiesta iesaldēt kuģu pārdošanu uz nenoteiktu laiku, tā kā Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas pret Krieviju pēc agresijas Ukrainā.
„Mistral” ir amfībijas uzbrukuma tipa un zināmi arī kā helikopteru bāzes kuģi, kas spēj transportēt 16 helikopterus, četras izsēdināšanas baržas, vismaz 70 motorizētu vienību, tajā skaitā 40 tanku bataljonu, vismaz 450 karavīru, uz tā ir slimnīca ar vairākiem desmitiem gultu. Darījums paredz, ka Krievija tiktu pie līdz šim tās kara flotē lielākajiem kuģiem, kādi jebkad tai bijuši.
Plašāku reportāžu no Sentnazēra kuģu būvētavas, kur top „Mistral”, kas rada bažas visai Baltijai un arī Latvijai, būs iespējams noklausīties piektdien pulksten 8.15 Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” un portālā lsm.lv.
Jau ziņots, ka pēc Krievijas agresijas Ukrainā, Eiropas Savienībai nosakot sankcijas pret Krieviju, Francija šo darījumu ir iesaldējusi. Krievija jau vairākkārt brīdinājusi Franciju par bargu sodu, ja tā nepildīs līgumu un nepiegādās kara kuģus „Mistral”, kas top Sentnazēras kuģu būvētavā.
