Lai novērstu postošās zemestrīces sekas Nepālā, saziedoti aptuveni četri miljardi eiro. Taču nepālieši joprojām neko no tā nav saņēmuši un sabrukušo māju atjaunošanas darbi nenotiek.
“Vieni saka, ka būtu jābūt ļoti atbildīgiem pret šiem līdzekļiem, kuri ir ienākuši. Un ir ļoti daudz aizbildinājumu, kāpēc tas netiek darīts. Es esmu runājusi ar vietējiem arī galvaspilsētā – vēl joprojām ir ģimenes, kuras dzīvo teltīs, jo nevar atļauties [uzcelt] māju, bet valsts nepalīdz,” stāsta Nepālā dzīvojošā latviete Lauma Kalēja.
Lai gan nevalstiskajām organizācijām ir saziedoti līdzekļi un materiāli un ir cilvēki, kuri prot būvēt mājas, viņiem neļauj neko darīt. “Līdzekļi, kas ienāca nevalstiskajām organizācijām, tie tika iesaldēti. Un valsts ir arī iesaldējusi materiālus. Diezgan neizprotami,” saka Lauma.
Tāpēc daudzi tūkstoši cilvēku joprojām dzīvo teltīs vai metāla pagaidu nojumēs. Ciematos un pat galvaspilsētā joprojām ir daudz ēku drupu vai sabrukušu māju.
Nepāla tikai 2008.gadā kļuva par demokrātisku valsti. Līdz tam tā bija monarhija un to vairākus gadus ir plosījis pilsoņu karš. Palīdzības sniegšanu bremzējušas arī politiskās reformas, kuru pamatā ir jaunas konstitūcijas pieņemšana. Daudzi nepālieši vēlas atjaunot monarhiju un hindu nacionālo statusu valstī. Tas ir izraisījis arī daudzus asiņainus protestus valsts galvaspilsētā Katmandu.
Taču ir arī citi iemesli, kādēļ viss kavējas. “Pirmkārt, ir lietus sezona, kura arī ir apstādinājusi daudzus darbus. Un arī vētru ir diezgan daudz. Neiedomājami patiesībā; Latvijā tik spēcīga lietus nav,” atklāj Lauma. Lietus sezona nozīmē, ka līst katru dienu. Daudzos izpostītajos ciematos nemaz nevar nokļūt, jo liela daļa ceļu Nepālā ir izbraucami tikai sausajā sezonā.
Lietus parasti ilgst līdz oktobrim, tomēr Lauma stāsta, ka, visticamāk, nekas uzreiz tāpat netikšot darīts. Pie vainas ir ikgadējie hinduistu festivāli: “Tas nozīmē, ka vairāku dienu garumā tiek svinēti svētki. Un svētku laikā neviena valsts iestāde nestrādā.”
Lauma stāsta, ka, neskatoties uz sliktajiem dzīves apstākļiem, nepālieši nu jau ir atguvušies no zemestrīces. Savukārt tie, kas joprojām cieš, pie tā jau ir pieraduši.
Galvenais, ka netrūkst pārtikas un ūdens, ir laba veselība. “Nekādas slimības un epidēmijas, neraksturīgas šai sezonai, nav izplatījušās,” saka Lauma.
Lietus, festivālu sezona, nemieri – tie ir kavēkļi Nepālas zemestrīces seku likvidēšanai. Tomēr problēma sākusies jau sen un citur. Lauma skaidro, ka amatpersonas medijos stāsta par neprecīzajiem postījumu aprēķiniem. Viss būs jāapskata vēlreiz un jārēķina, cik līdzekļu seku likvidēšanai patiesībā vajag. Un tam, protams, atkal būs nepieciešams laiks.
Ziņots, ka šā gada aprīlī Nepālā notika 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce. Stihija prasīja 9000 cilvēku dzīvības un nodarīja plašus postījumus.
