Nemieru plosītajā Nigērijā vēl prezidentu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Āfrikas visblīvāk apdzīvotajā valstī Nigērijā sestdien, 28.martā, notiek prezidenta vēlēšanas. Nigērija jau ilgstoši ir pakļauta nemieriem un vardarbīgiem uzbrukumiem, ko īsteno islāmistu sekta "Boko Haram". Arī vēlēšanas nenotiek bez upuriem. Taču prezidenta ievēlēšanai uzmanīgi seko daudzviet pasaulē un arī Eiropas Savienībā, jo Nigērija ir būtisks sadarbības partneris enerģijas nozarē.

Rietumāfrikas valsti Nigēriju nereti dēvē arī par Āfrikas milzi tās platības un iedzīvotāju skaita dēļ. Valstī mīt vairāk nekā 170 miljonu cilvēku, apdzīvotības ziņā tā ir septītā pasaulē, kā arī ir lielākā ekonomika Āfrikā. Nigērija arī pazīstama kā zeme ar ievērojamu gados jaunu iemītnieku daudzumu. Tā izmitina vairāk nekā 500 etnisku grupu. Puse no valsts iedzīvotājiem ir kristieši, puse - musulmaņi.

Patlaban Nigērija ir nemiera zona, jo cieš no islāmistu sektas "Boko Haram" kaujinieku īstenotās vardarbības.

Cīņa ar terorismu un vardarbību ir arī prezidenta vēlēšanu galvenais temats. Abi kandidāti - pašreizējais valsts vadītājs Gudlaks Džonatans un bijušais militārais diktators Muhameds Buhari, kuri ir visai cieši blakus ceļā uz uzvaru, ir solījuši, ka iestāsies pret "Boko Haram". Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām Nigērijā notiek arī parlamenta vēlēšanas.

Nigērijai ir negatīva pieredze ar nemieriem pēc vēlēšanām, jo 2011.gadā sadursmēs pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas dzīvību zaudēja ap 1000 cilvēku. Ņemot vērā islāmistu terorististu "Boko Haram" draudus, šoreiz drošības pasākumi ir sevišķi stingri. Jau nedēļas vidū slēgtas valsts zemes un jūras robežas, sestdien ierobežota arī kustības brīvība.

Aculiecinieki vēsta, ka balsotājiem pie iecirkņiem nākas ilgstoši stāvēt garās rindās, daudzviet pati vēlēšanu komisija ar nepieciešamajiem materiāliem vispār nav ieradusies. Cilvēki to skaidro kā tīšu vēlēšanu boikotēšanu. Paši prezidenta kandidāti varējuši spilgti pārliecināties par to, cik grūti noris process. Pašreizējais valsts vadītājs Gudlaks Džonatans savā dzimtajā ciemā mēģinājis elektroniskajā sistēmā piereģistrēties teju stundu. Kad tas galu galā pēc vairākiem mēģinājumiem tomēr nav izdevies, viņa vārds pierakstīts ar roku uz papīra.

Taču balsošana jau tagad nav iztikusi bez upuriem - zināms, ka līdz dienas vidum ciematos, kurus regulāri apdraud "Boko Haram", bija nogalināti jau vismaz divi cilvēki, jo piedalījušies vēlēšanās. Drošības sargi atklājuši arī pie vēlēšanu iecirkņiem automašīnās ievietotus spridzekļus.

Prezidenta un parlamenta vēlēšanas Nigērijā bija paredzētas jau februārī, bet drošības apsvērumu dēļ tās tika atliktas uz sešām nedēļām - līdz 28.martam.

Notikumiem Nigērijā rūpīgi seko līdzi gan pasaulē, gan arī Eiropas Savienībā, jo Nigērija ir būtiska Eiropas sadarbības partnere enerģijā. Nigērija pēdējo gadu laikā no Eiropas Savienības atbalsta fondiem ir saņēmusi vairāku simtu miljonu eiro atbalstu, no kuriem lauvas tiesa veltīti miera un stabilitātes programmām, atbalstam jaunu darba vietu radīšanā, īpaši palīdzībai valsts jaunākajai paaudzei, ūdens, pārtikas projektiem, veselībai. Eiropas Savienība palīdz arī cilvēkiem, kuri bija spiesti pamest mājas "Boko Haram" vardarbības dēļ.

Brisele patlaban kopā ar Nigērijas varas iestādēm izstrādā arī kopīgu migrācijas plānu. Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns pavēstījis, ka liek lielas cerības uz demokrātiskām lielās Āfrikas valsts valdības vēlēšanām, kam būs liela nozīmē arī turpmākajā valsts attīstībā un arī cīņā arvien augošo teroristiskās organizācijas "Boko Haram" spēku.

Vēl nedēļas sākumā pienāca ziņas, ka "Boko Haram" kaujinieki valsts ziemeļaustrumos nolaupījuši simtiem cilvēku, lielākoties sievietes un bērnus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti