Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas Kijevā gājuši bojā 88, bet reģionos seši cilvēki, no tiem divi Krimā.
Lielākais bojāgājušo skaits fiksēts Kijevā laika periodā no 18. līdz 28.februārim – kopumā 83 cilvēki.
Kopš 18.februāra neatliekamās palīdzības un slimnīcu medicīniskā palīdzība sniegta apmēram 900 nemieros cietušajiem. No tiem 606 cilvēki hospitalizēti. Kijevas ārstniecības iestādes joprojām atrodas 242 ievainotie, bet kopumā Ukrainā medicīnisko palīdzību slimnīcās turpina saņemt 472 cietušie.
Vēstīts, ka Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņas starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem prasīja pirmos upurus. Visasiņainākās kaujas notika aizvadītajā nedēļā.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī, Augstākā Rada atlaida prezidentu, kurš pameta Kijevu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā.
