Dienas notikumu apskats

Kučinskis: Pirms vienošanās par nodokļu atvieglojumiem, jāsagaida EK atzinums

Dienas notikumu apskats

Melnkalne ratificē pievienošanos NATO; prokremliski noskaņotie politiķi boikotē balsojumu

Nemieros Maķedonijā vairāk nekā 100 cietušo; krīzei risinājumu neredz

Nemieros Maķedonijā vairāk nekā 100 cietušo; krīzei risinājumu neredz

Vairāk nekā simts cilvēki ir cietuši ceturtdienas, 27.aprīļa vakarā notikušajā uzbrukumā Maķedonijas parlamentam. Protestētāji maskās ir ielauzušies parlamenta ēkā un uzbruka vairākiem deputātiem, jo viņi par tā spīkeru ievēlēja albāņu etniskās minoritātes pārstāvi. Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni asi nosodīja notikušo, nosaucot to par nopietnu krīzi. Politiskā nestabilitāte Maķedonijā turpinās jau divus gadus.

Maķedonijas politiskās partijas vaino viena otru ceturtdienas vakarā notikušajās nekārtībās. Parlamenta ēkā ir ielauzušies protestētāji, no kuriem daļa bija maskās, un uzbruka deputātiem. Lielākoties ir cietuši sociāldemokrātu partijas pārstāvji.

Protestētāji iebilda pret sociāldemokrātu noslēgto koalīcijas vienošanos par jaunās valdības veidošanu kopā ar partijām, kas pārstāv albāņu etnisko minoritāti.

Vienošanās ietvaros par jauno parlamenta priekšsēdētāju tika ievēlēts etniskais albānis Talats Kshaferi.

Reaģējot uz notikušo, Mogerīni nosauca to par skumju un satraucošu situāciju. “Mēs uzskatām, ka vardarbība nekad nav attaisnojama. It sevišķi, ja tā notiek demokrātijas namā – parlamentā. Mēs uzskatām, ka visiem Skopjē būtu jāseko konstitūcijas normām un demokrātijai un jāmēģina izvest valsts no šīs nopietnās krīzes, kas var kļūt ļoti bīstama,” sacīja Mogerīni.

Viņa kopā ar visu Eiropas Savienības valstu ārlietu ministriem piektdien tikās neformālajā sanāksmē Maltā. Tajā piedalās arī bloka kandidātvalstu pārstāvji, tostarp Maķedonijas ārlietu ministrs Nikola Poposki, kurš pārstāv līdz šim pie varas esošo nacionālistisko partiju. Ministrs Poposki uzsver, ka jaunais parlamenta priekšsēdētājs ceturtdien tika ievēlēts nelikumīgi.

“Tas nenotika saskaņā ar parlamenta kārtības rulli un neatbilst mūsu valsts likumiem. Mēs neuzskatām, ka tas sniedz lielāku stabilitāti un skaidrību,” sacīja Poposki. “Tieši pretēji, mums būtu strikti jāvadās pēc likumiem un noteikumiem, ja mēs vēlamies panākt progresu. Tomēr jebkurā gadījumā mums būtu jānosoda vardarbības izmantošana un dialogs ir vienīgā izeja,” norādīja Maķedonijas ārlietu ministrs.

Līdz šim pie varas esošā nacionālistu partija uzstāj, ka jaunā parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana notika pēc tam, kad līdzšinējais spīkers bija paziņojis sēdi par slēgtu. Tādēļ šo balsojumu nevar uzskatīt par likumīgu.

Tomēr Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels norādīja, ka līdz šim pie varas esošajiem politiķiem beidzot būtu jāatzīst sava sakāve un jādod vieta jaunajai valdībai.

Bet līdz šim arī Maķedonijas prezidents Gjorge Ivanovs, kurš ir līdzšinējā premjera sabiedrotais, ir atteicies uzticēt sociāldemokrātiem valdības veidošanu, atsaucoties uz to, ka koalīcija ar albāņu partijām apdraud valsts stabilitāti un drošību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti