Otrdien prezentētajā ziņojumā, kurš pēc vairāku Ņemcova līdzgaitnieku domām kļuva par viņa nāves iemeslu, atsevišķa nodaļa veltīta karadarbībai Ukrainas austrumos, kur pērn maijā prokrieviskie separātisti pasludināja neatzītās Doņeckas un Luhanskas republikas un sāka kaujas ar ukraiņu spēkiem.
Ņemcovs ilgi strādāja pie informācijas vākšanas par karadarbību Ukrainā, un viņa līdzgaitnieki sagatavojuši ziņojumu, balstoties uz savākto materiālu.
Otrdien 64 lappušu garais ziņojums ir nonācis atklātībā. Viens no opozicionāriem, kustības „Solidaritāte” pārstāvis Iļja Jašins paziņojis, ka mājaslapa, kurā sākotnēji tika publicēti minētie materiāli, gan uzreiz tikusi pakļauta hakeru uzbrukumam.
Runājot par pašu ziņojumu, Iļja Jašins intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” norādījis, ka vairāku mēnešu laikā dažādi eksperti ir apkopojuši aculiecinieku liecības, kas apstiprina Krievijas bruņoto spēku karavīru un kaujas tehnikas klātbūtni Ukrainā. Tāpat rūpīgi izpētītas algotņu vervēšanas un nosūtīšanas shēmas, kā arī aprēķināti politiskie un ekonomiskie zaudējumi, ko Krievija cietusi Ukrainas kara dēļ.
“Visa šī Ukrainas avantūra sit ne tikai pa mūsu valsts tēlu, bet arī pa pilsoņu kabatām. Šī informācija daudziem mūsu tautiešiem var izrādīties pārsteigums, jo mēs esam pieraduši domāt, ka Krimas avantūras un Donbasa karadarbības dēļ Krievija tikai iegūst. Tas tā nav. Krievija ir cietusi pamatīgus zaudējumus – gan politiskus, gan ekonomiskus,” sacīja Jašins.
“Krievijas “brīvprātīgo” vervēšana, apbruņošana, materiālais nodrošinājums un transportēšana uz Ukrainu notika ar tiešo Krievijas varasiestāžu līdzdalību,” teikts dokumentā.
Ziņojumā pausts, ka kaujinieku rindās ir daudzi bijušie Krievijas specdienestu darbinieki, profesionālie karavīri, tai skaitā cilvēki ar pieredzi “karstajos punktos” un krimināli sodītie cilvēki.
Dokumenta autori atgādina, ka vēl pērn augustā pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko atzinis, ka separātistiem palīdz Krievijas pilsoņi; pēc viņa teiktā, kaujinieku rindās kopumā ir 3 - 4 tūkstoši Krievijas brīvprātīgo.
Savukārt Krievijas Valsts domes deputāts, Aizsardzības komitejas loceklis Vjačeslavs Tetetkins lēsa, ka Donbasā karojuši līdz pat 30 000 Krievijas pilsoņu. “Daži tur bijuši nedēļu, citi – vairākus mēnešus,” viņš paudis. Šis deputāts iesniedza domē likumprojektu, kas paredzēja piešķirt “brīvprātīgajiem” kaujas dalībnieku statusu, kas ļauj saņemt dažādus atvieglojumus.
Ziņojumā klāstīts, ka “brīvprātīgo” piesaistīšana un nosūtīšana uz Ukrainu notiek caur Kremlim lojālajām nevalstiskajām organizācijām, un savu lomu tajā publiski apliecinājis Krievijas veterānu savienības vadītājs, Valsts domes vadītājs no valdošās partijas “Vienotā Krievija” Francs Kļincevičs. Paši “brīvprātīgie” liecinājuši, ka topošajiem kaujiniekiem par pulcēšanās punktiem kalpoja Krievijas armijas rekrutēšanas centri dažādās pilsētās. "Brīvrātīgos” vervē armijas komisariātos, veterānu un kazaku organizācijas, bet pilsoņiem, kuri pauž gatavību nonākt Donbasā patstāvīgi, kompensē biļešu izdevumus.
Rostovas apgabalā Krievijā izveidota materiālā bāze un kaujinieku sagatavošanas sistēma, kaujinieki ieročus saņem tieši pirms robežas šķērsošanas.
Ziņojumā arī norādīts, ka vervētāji cenšas neiekļaut kaujinieku rindās jauniešus, jo viņiem aizvien saglabājās cieša saikne ar ģimeni, un šādu cilvēku bojāeja var radīt publicitātes riskus, jo viņu vecāki būs neapmierināti.
Donbasā Krievijas “brīvprātīgie” saņemot atlīdzību, nauda viņiem tiek nodrošināta no Krievijas fondiem, kuru piepildīšanā aktīvi piedalās varasiestādes, teikts ziņojumā.
Saskaņā ar ziņojumu, kāds vervētājs no Jekaterinburgas, Sverdlovskas apgabala specvienības veterānu fonda vadītājs Vladimirs Jefimovs liecinājis, ka “brīvprātīgie” par dienestu saņem naudu. Viņš arī apliecinājis, ka viens no kaujinieku transportēšanas veidiem ir Krievijas “humānie konvoji”.
“Pirmo reizi mēs atbraucām Sarkanā Krusta aizsegā. Saņēmām no vietējās nodaļas papīrus, ka esam pavadošas personas. Kad atbraucām, palikām tur,” stāstījis Jefimovs.
Ziņojuma autori arī publiskojuši pierādījumus par vismaz 220 krievu militārpersonu nāvi. Daudzu bojāgājušo tuviniekiem kompensācijas ir izmaksātas, daudziem nē, jo oficiāli Krievija savu spēku klātbūtni Ukrainā neatzīst. Iļja Jašins uzsver, ka šādi noliegumi ir saprotami, jo Krievijas prezidentam nav pilnvaru uzsākt karadarbību citā valstī, jo, ja tādas būtu, viņam nāktos arī rēķināties ar sekām starptautiskajās tiesās.
Ziņojumā arī pausts, ka tieši Krievijas karaspēks nodrošināja prokrievisko separātistu uzvaru izšķirošajās kaujās pērn vasarā Ilovajskā un šogad ziemā Debaļcevē.
Pēc Ņemcova biedru aplēsēm, karadarbībām Donbasā no Krievijas budžeta iztērēti 53 miljardi rubļu jeb gandrīz viens miljards eiro. Vēl pusotru miljardu eiro Krievijas reģionu varasiestādes tērējušas Doņeckas un Luhanskas apgabala bēgļu uzturēšanai. Vēl desmitiem miljardu eiro valsts zaudējusi Rietumu sankciju iespaidā.
Ziņojumā apgalvots, ka Krimas aneksija ir plānota jau ilgu laika periodu, mērķtiecīgi vājinot Ukrainas armiju, ekonomiku un politisko sistēmu kopumā. Krimas pievienošana ir ļāvusi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam stiprināt savu leģitimitāti un palielināt popularitātes reitingus. Turklāt situācija Donbasa reģionā ir kļuvusi par sviru Putina rokās, ar kuru izdarīt spiedienu gan uz Ukrainas vadību, gan Rietumvalstīm.
Kremļa pārstāvji paziņojuši, ka pagaidām ar šo ziņojumu nav iepazinušies. Taču, kā norāda Iļja Jašins, Kremlis arī nav pieskaitāms šī pētījuma mērķauditorijai.
“Mums galvenie ir sabiedriski politiskie mērķi. Mēs vēlamies ietekmēt Krievijas varas iestāžu politiku, mainot sabiedrības viedokli. Mūs mērķauditorija nav izmeklēšanas komitejā, prokuratūrā vai, vēl jo vairāk, Kremlī. Mūsu mērķis nav pierādīt Putinam, ka viņš uzsāka karu Ukrainā – Putins pats to ļoti labi zina. Bet Krievijas iedzīvotājiem, lielākoties ir cita informācija, un mūsu uzdevums ir atvērt viņiem acis un izstāstīt patiesību. Izmainot sabiedrības noskaņojumu mēs varētu izmainīt to politiku, kuru Putins īsteno ārpolitikas arēnā,” sacīja Jašins.
Pašlaik pētījums ir izdots vien dažos tūkstošos eksemplāru, taču aktīvisti cer nākotnē iegūt daudz vairāk līdzekļu, lai šo ziņojumu izdotu daudz lielākā tirāžā un varētu to izplatīt vienkāršajiem iedzīvotājiem reģionos, kur nav piekļuves daudziem neatkarīgajiem medijiem.
Tikmēr Ukrainas pretterorisma operācijas preses centrs ziņoja, ka otrdien Doņeckas apgabala Torezas pilsētā pienācis ešelons ar snaiperu grupu, militāro tehniku un munīciju, kā arī referenduma biļeteniem, kuros esot veiktas atzīmes par pievienošanos Krievijai.
Vienlaikus tika norādīts, ka Donbasā patlaban atrodas deviņi tūkstoši Krievijas armijas karavīru.
Jau vēstīts, ka valdošās varas opozicionārs Boriss Ņemcovs februāra beigās tika nošauts Maskavas centrā, uz tilta Kremļa tuvumā. Izmeklējot politiķa slepkavību, aizturēti vairāki aizdomās turētie, kas varētu būt pietuvināti Čečenijas varas struktūrām. Iepriekš viens no slepkavības izdarīšanā apsūdzētajiem - Zaurs Dadajevs - esot atzinis, ka nogalinājis Ņemcovu reliģisku motīvu vadīts, taču vēlāk atteicies no šiem vārdiem, paziņojot, ka viņu piespieda atzīties slepkavībā.
Arī ziņots, ka pirmā Krievijas "humānās palīdzības" krava tika ievesta Ukrainā 22.augustā, izvairoties no Ukrainas robežsardzes un Sarkanā Krusta pārbaudēm. Kopš tā laika Ukrainā ievests vēl desmitiem līdzīgu kravu.
Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī, un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
Pēdējā laikā gan Ukraina, gan ASV brīdinājušas, ka karadarbības atsākšanās iespēja Ukrainas austrumos ar katru dienu kļūst reālāka, jo separātisko kaujinieku rindās tiek iekļauts arvien vairāk labi apmācītu algotņu no Krievijas.
