Pēc tam, kad vakar viens no Borisa Ņemcova slepkavībā aizdomās turamajiem – Zaurs Dadajevs – atzinās nozieguma pastrādāšanā, vairākos Krievijas masu saziņas līdzekļos izskanēja pieņēmums, ka tuvākajā laikā jauni aresti un aizturēšanas šajā slepkavības lietā vairs nav gaidāmi. Taču pirmdien tiesībsargājošo iestāžu pārstāji paziņojuši, ka ir veikti vēl vairāki aresti.
Čečenijā notikusi vēl viena specoperācija, kuras laikā aizturēti vēl divi Borisa Ņemcova slepkavības līdzdalībnieki, ziņo drošības struktūru avoti Krievijas medijam “Rosbalt”. Aizturēto vārdi nav zināmi, taču izskanējis, ka viens no viņiem bijis brālēns kādai augsti stāvošai Čečenijas spēka struktūru amatpersonai.
Arestētie nokļuvuši drošības dienestu uzmanības lokā, jo pēdējā laikā uzturējuši kontaktus ar Zauru Dadajevu un Anzoru Gubaševu – diviem čečeniem, pret kuriem svētdien tika izvirzītas oficiālas apsūdzības kā Borisa Ņemcova slepkavības tiešajiem izpildītājiem.
Līdz ar to kopējais slepkavības plānošanā un izpildīšanā apsūdzēto cilvēku loks pieaudzis līdz astoņiem.
“Tā bija labi organizēta grupa. Katrs no tās locekļiem bija atbildīgs par dažādām lietām - viens piegādāja ieročus, cits izdarīja slepkavību, vēl kāds veica novērošanu un sekoja līdzi Borisa Ņemcova dienas gaitai,” pauda specvienības “Alfa” veterānu asociācijas prezidents Sergejs Gončarovs.
Tā kā visi pieci nu jau arestētie aizdomās turētie ir kaukāziešu izcelsmes, pēdējā laikā izmeklētāji arvien vairāk balstās uz hipotēzi, ka Ņemcovs nogalināts tieši par viņa negatīvajiem izteikumiem par musulmaņiem. Arī Zaura Dadajeva apgalvojumi, ka tieši viņš ir organizējis slepkavību, liekoties pārliecinoši, taču viņa vainu noziegumā varēšot pierādīt tikai tad, ja tiks atrasts nozieguma ierocis.
Tiesu ekspertīzes speciālistu izmeklēšana liecina - šāvienus Ņemcova mugurā izdarījis tieši Zaurs Dadajevs, kurš jau izdarītajā noziegumā atzinies.
Dadajevs skaidrojis, ka noslepkavojis Ņemcovu reliģisku motīvu vadīts – viņu esot aizskāris Ņemcova rakstītais saistībā ar islāmistu uzbrukumā franču satīriskajam laikrakstam “Charlie Hebdo”, kurā tika nogalināti 11 cilvēki.
Komentējot slaktiņu, Ņemcovs internetā bija izteicies, ka islāms kā salīdzinoši jauna reliģija pašlaik pārdzīvo tumšos viduslaikus un inkvizīcijas periodu, kā arī atgādinājis, ka cilvēku slepkavošana pēc Korāna ir grēks, savukārt satīra, lai cik tā nebūtu aizskaroša – nē.
Vairāki Borisa Ņemcova domubiedri gan bažījas, ka pašreizējais oficiālais skaidrojums neatbilst patiesībai un aiz tā tiek slēpts slepkavības politiskais motīvs. Ņemcova līdzgaitnieks Iļja Jašins uzsvēris, ka raugās “absolūti skeptiski” uz oficiālajām apsūdzībām, uzsverot, ka viņaprāt patiesie slepkavības plānotāji un pasūtītāji netiks sodīti. Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik piedāvātais skaidrojums par islāmistu izrēķināšanos ar Ņemcovu Kremlim ir izdevīgs, jo novērš uzmanību no prezidenta Vladimira Putina.
Tikmēr Kremlim lojālais Čečenijas politiskais līderis Ramzans Kadirovs aizstāvējis Zauru Dadajevu, kurš savulaik bija Kadirova, pietuvināts cilvēks kā Groznijas milicijas bataljona komandiera vietnieks. Kadirovs uzsvēra - Dadajevs ir bezbailīgs un drosmīgs Krievijas patriots, kā arī ļoti ticīgs cilvēks un par “Charlie Hebdo” karikatūrām bijis ļoti šokēts tāpat kā daudzi Čečenijas musulmaņi.
Tikmēr pašam Kadirovam Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien piešķīris Goda ordeni par panākumiem darbā, sabiedrisko darbību un ilggadēju godprātīgu darbu.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs gan norādījis, ka Ņemcova slepkavība Kadirova drīzā apbalvošana esot sagadīšanās, jo lēmumi tiekot pieņemti daudz ātrāk.
Taču arvien vairāk ekspertu un žurnālistu ir pārliecināti, ka patiesībā Ņemcova slepkavības reliģiskā motivācija ir šūta ar baltiem diegiem. Intervijā radiostacijai „Eho moskvi” politologs Dmitrijs Oreškins pauda pārliecību, ka dažādu radikālo organizāciju ietekme Krievijā pašlaik ir pārāk zema, jo tās tiek kontrolētas. No otras puses, Oreškins pieļauj, ka šādu kontroli var arī zaudēt.
„Šādām struktūrām ir tendence izvairīties no to personu kontroles, kuras viņus ir, ja tā var teikt, izlaiduši no pudeles. Un tad tās sāk darboties pašas par sevi. Kā Putins ar to tiks galā, es nezinu. Taču pie šādas situācijas ir nonākuši visi autoritārie režīmi. Vai tie būtu „nakts Vilki”, vai nāves eskadroni Latīņamerikā, agri vai vēlu tie sāk spēlēt paši savu spēli un radīt draudus tiem, kuri viņus ir izvilkuši no nebūtības. Mēs kā valsts pašlaik sākam iegrimt šajā sociālās degradācijas stadijā,” sacīja politologs.
Tāpat Oreškins pauda pārliecību, ka savu spēli varētu būt uzsākuši ne tikai radikālie spēki, bet arī atsevišķi politiskās vai spēka elites pārstāvji, kuru starpā, iespējams, drīzumā arī gaidāmas izrēķināšanās, aresti vai pat slepkavības.
Politologs arī pieļauj, ka vainojams tajā varētu būt pat pats Vladimirs Putins, kurš ekonomiskās krīzes un Ukrainas konflikta dēļ, iespējams, varētu būt sācis domāt par varbūtēju piekāpšanos rietumvalstīm.
Jau vēstīts, ka Ņemcovs tika nošauts 27.februārī pārsimt metru attālumā no Kremļa. ASV un citas rietumvalstis aicinājušas Krieviju veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu, lai atrastu gan nozieguma izpildītājus, gan pasūtītājus. Ņemcova līdzgaitnieki stāstīja, ka pēdējā laikā viņš strādāja pie ziņojuma, kas apliecinātu Krievijas armijas iesaistīšanos kaujās Donbasā.
Rietumvalstu prese turpina uzdot jautājumu, kurš un kādēļ nogalināja Krievijas opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu, tomēr priekšplānā tagad izvirzās jautājums, ko šī slepkavība nozīmē Krievijai un kas šo valsti gaida tālāk.
