Par to, ka Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pagājušajā sestdienā Maskavā ir ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, neziņoja neviens no abu valstu medijiem. Vien pirmdien Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja, ka abi prezidenti apsprieduši tirdzniecības un ekonomisko sadarbību pirms gaidāmā Viļņas samita.
Šāda noslēpumainība tikai vēl vairāk aktualizējusi diskusijas par Maskavas centieniem ietekmēt Ukrainas lēmumu par gaidāmo tuvināšanos ES.
Ukrainas opozīcijas partijas „Batkivščina" līderis Arsēnija Jaceņuks pat vērsies ārlietu ministrijā, pieprasot paskaidrojumus par Janukoviča slepeno vizīšu laikā apspriestajiem jautājumiem. Jaceņuks uzsver, ka slepenas tikšanās ar citas valsts vadītāju var kalpot par pamatu prezidenta impīčmentam, jo runa jau ir par iespējamu valsts nodevību.
Kā intervijā radiostacijai „Svaboda" norādījis politologs Kostja Bondarenko, šādu noslēpumainību var izskaidrot tikai ar vienu - sarunām par abu valstu sadarbībā iesaistītajām ļoti lielajām naudas summām. „Ja mēs runājam par pagājušo gadu, tad tie ir 34 miljardi dolāru. Un runa ir par to, lai šos apjomus nākamajā gadā nesamazinātu. Bet naudai patīk klusums, un jo mazāka uzmanība tai tiek pievērsta, jo mierīgāk risinās jautājumi, jo labāk visu kopējai lietai. Acīmredzot, abiem prezidentiem bija nepieciešams noskaidrot vairākas nianses," pauda politologs.
Kā jau vairākkārt vēstīts, Krievija asi iestājas pret Ukrainas lēmumu parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.
Ukraiņu politologi ir vienisprātis, ka faktiski Putins uz Janukoviču var izdarīt tikai psiholoģisku spiedienu, jo galīgais lēmums par eirointegrāciju būs jāpieņem nevis Kijevai, bet gan ES.
No otras puses, Ukrainas ekonomika atrodas visai bēdīgā situācijā, lai Vladimira Putina ekonomiskais spiediens varētu nospēlēt ļoti nozīmīgu lomu Janukoviča lēmumu pieņemšanā. Taču politikas eksperts Jevgēņijs Magda norāda, ka Janukovičs jau tagad visai slikti pakļaujas ES spiedienam un, iespējams, nepakļausies arī spiedienam no Krievijas puses. Protams, savu lomu var spēlēt arī Krievijas vilinošais solījums gadījumā, ja asociācijas līgums netiks parakstīts, uzsākt ar Kijevu apjomīgus sadarbības projektus.
Tikmēr kļuvis zināms, ka Janukoviča un Putina tikšanās dienā Ukraina ir pārtraukusi dabasgāzes iepirkšanu no koncerna „Gazprom".
Ukrainas kompānija „Naftogaz Ukraini" vēl oktobrī ik dienas no Krievijas saņēma aptuveni miljonu kubikmetru gāzes, bet mēneša sākumā šis apjoms tika samazināts divas reizes un 9.novembrī jau apturēts pilnībā. Ukraina arī daļēji samazinājusi savu parādu par Krievijas piegādāto gāzi, lai arī tas joprojām ir aptuveni 792 miljoni dolāru.
Kā paskaidrojis Ukrainas premjerministrs Nikolajs Azarovs, Ukraina tuvāko gadu laikā plāno pilnībā atteikties no Krievijas gāzes importa, ja netiks pārskatīts 2009.gadā noslēgtais līgums ar „Gazprom". Šo līgumu, par kura noslēgšanu savulaik tika notiesāta arī bijusī premjerministre Jūlija Timošenko, Azarovs nosaucis par absurdu un neatbilstošu starptautiskajām normām. Lai arī ukraiņu politiķi ir solījuši drīzumā atrisināt visus ar Krieviju pastāvošos ekonomiskos strīdus, Ukrainas presē arvien biežāk sāk parādīties pieņēmumi par nākamo gāzes karu.
