Ķīnai kļūst arvien grūtāk pieturēties pie stingras Covid-19 ierobežojošās politikas, un analītiķi brīdina, ka ierobežojumu ieviešana, kas pēdējā laikā kļuvusi biežāka, arvien vairāk ietekmēs ekonomiku. Jaunākie dati liecina, ka pēdējos 2021. gada mēnešos ekonomikas izaugsme jau samazinājusies.
Olimpiešiem būs jādzīvo stingri kontrolētā burbulī
Atlikušas vien pāris nedēļas līdz Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai 4. februārī. Avioreisi ar sportistiem un amatpersonām jau sākuši piezemēties Ķīnas galvaspilsētā, cilvēkiem nekavējoties nokļūstot stingri kontrolētā burbulī, kas viņus pilnībā atdala no pārējiem iedzīvotājiem.
Taču pēc tam, kad nedēļas nogalē tika atklāta lokāla omikrona paveida pārnese, varasiestādes ir pastiprinājušas noteikumus arī tiem, kas galvaspilsētā ierodas no citām Ķīnas vietām. Ķīna jau kopš pandēmijas sākuma ir pieturējusies pie stingras politikas, cenšoties kovida gadījumu skaitu noturēt nulles līmenī.
Bet pēdējās nedēļās šī pieeja tikusi pakļauta būtiskam spiedienam, jo valstī izveidojušies vairāki perēkļi. Pirmdien Ķīnā tika ziņots par vēl 223 inficēšanās gadījumiem, no kuriem vismaz deviņi konstatēti Guandunas provincē, kas ir valsts galvenais ražošanas centrs. Siaņā 13 miljoni cilvēku atrodas lokdaunā jau mēnesi, un uzliesmojumi skāruši vairākas būtiskas ostu un ražošanas pilsētas.
"Nulles kovida" stratēģija
Analītiķi brīdina, ka pašreizējā “nulles kovida” pieeja, kas ietver ātru un mērķtiecīgu ierobežojumu ieviešanu un ceļošanas ierobežojumus, arvien vairāk ietekmēs ekonomiku. Omikrona izplatība Ķīnā jau ietekmē arī globālās piegāžu ķēdes, norāda aģentūras “Bloomberg” ekonomists Enda Kurrans.
“Omikrona uzliesmojums Ķīnā jau tagad rada nervozitāti globālajās piegāžu ķēdēs, jo bažas ir par to, ka ražošana Ķīnas rūpnīcās un sūtījumi no ostām būs traucēti vīrusa agresīvās savaldīšanas dēļ, ko īsteno valdība. Šī tā dēvētā “nulles kovida” stratēģija, protams, kopš pandēmijas sākuma ir ļāvusi rūpnīcām strādāt.
Tas ir būtiski pārējai pasaulei, kas pērk Ķīnā saražotās preces. Tomēr tagad ir bažas par to, ka šis daudz lipīgākais paveids radīs lielākus pārrāvumus rūpnīcās un ostās, kas savukārt novedīs pie piegāžu kavējumiem un cenu celšanās pasaulē.”
2020.gadā Ķīna bija vienīgā no lielajām ekonomikām pasaulē, kuras iekšzemes kopprodukts pieauga, taču kāpuma tempu pērn palēnināja vairāki izaicinājumi, tostarp parādsaistību krīze nekustamo īpašumu nozarē un ar Covid-19 inficēto cilvēku skaita palielināšanās, kas tagad turpinās.
Dzimstības līmenis turpina kristies
Pirmdien publicētie dati liecina, ka pasaules otrā lielākā ekonomika pērn piedzīvoja 8,1% pieaugumu, bet pēdējā ceturksnī šī izaugsme palēninājās, sasniedzot 4%. Tādējādi izaugsme laikā no oktobra līdz decembrim sasniedza pusotra gada laikā zemāko līmeni.
Tieši šajā periodā Ķīnas Centrālā banka pirmo reizi pēdējos gandrīz divos gados samazināja bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties atjaunot ekonomikas izaugsmi.
Pirmdien publicētie dati liecina par to, ka valsts ekonomisko izaugsmi var ierobežot arī neplānoti straujā sabiedrības novecošanās. Proti, dzimstība Ķīnā pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim.
7,52 dzimušie uz 1000 iedzīvotāju ir zemākais dzimstības rādītājs, kāds reģistrēts Ķīnas ikgadējā statistikas gadagrāmatā kopš 1978. gada, un arī zemākais kopš komunistiskās Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949.gadā.
Lai gan varasiestādes 2016. gadā atviegloja "viena bērna politiku", atļaujot divus bērnus, tas nav veicinājis dzimstības palielināšanos valstī. Pērn Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka ģimenē atļauti arī trīs bērni. Analītiķi vērš uzmanību uz to, ka Ķīnā novērojama strauja darbaspēka novecošanās, lēna ekonomiskā izaugsme un lēns iedzīvotāju skaita pieaugums, kas nozīmē draudošu demogrāfisko krīzi.