Tieši pirms 32 gadiem šajā nedēļā sāka brukt Berlīnes mūris un Vācija apvienojās. Pusi no šī laika – 16 gadus – valsti ir vadījusi austrumvāciete Angela Merkele. Bet pavisam nesen viņa kādā runā atzina, ka vēl līdz šai baltai dienai austrumvāciešiem ir jāpierāda, ka viņu dzīve šajā pusē, viņu pagātne nav kaut kāda nepilnība vai balasts, no kā ir jātiek vaļā.
Merkele pieredzējusi 4 Francijas prezidentus un pagājušajā nedēļā ļoti silti atvadījās no Emanuela Makrona. Vācijas un Francijas attiecības ir svarīgas visai Eiropai, gan tāpēc, ka abu nesaskaņas izraisījušas daudzus karus, gan tāpēc ka abas kā Eiropas lielvaras tomēr izšķir – kādā virzienā Eiropa attīsties. Merkeles līderība Eiropā bijusi ļoti skaidri redzama, lai gan viņai neoficiāli piedēvētais Eiropas karalienes tituls nav kaut kas, ko viņa pati vēlējusies.
Eiroparlamentārietis no Vācijas CDU partijas Mihails Gālers uzsver: "Šī līderība nāk no tā, ka viņa tur bijusi ilgu laiku un nāk ar savu pieredzi. Es nevēlētos, ka Eiropas Savienība tiek uztverta kā vācu projekts, kurā Vācija vada un pārējiem ir jāseko. Tā nav vēstures mācība, mēs šo savienību esam izveidojuši, lai izvairītos no kāda hegemona.
Taču Eiropadomēs, kur dalībvalstu līderi kādreiz līdz vēlai naktij cīnījušies par naudu vai kādu īpaši jūtīgu formulējumu padomes secinājumos – Merkele bijusi nenovērtējama.
Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norāda: "Viņa ienesa to, ka viņa ne tikai izlikās, ka viņa ieklausās visos – lielos un mazos, bet viņa tiešām ieklausījās.
Tas arī bija viņas un viņas valsts lielais spēks – spēja ieklausīties visos viedokļos, nešķirojot lielu valsti no mazas valsts un tādā veidā veidojot īstu kopienu ap galdu."
Merkeles vizuālais tēls bijis teju nemainīgs, mainījusies tikai žakešu krāsa – ļoti droša izvēle, kad apkārt bijuši vīrieši un izteiktas sievišķības izpausme varētu tikt interpretēta nepareizi. Bieži vien viņa bija vienīgā sieviete pie galda, bet nekad ne otrajā plānā
"Viņa ir pieļāvusi vairākas kļūdas – viņas mantojums būs raibs," atzīst domnīcas ECFR pētnieks Rafaels Loss. "Bet fakts, ka viņa ir varējusi noturēties pie varas 16 gadus – tas ierindo viņu Vācijas lielo politiķu sarakstā. Viņa pierādījusi sevi kā spējīgu krīzes vadītāju, lielisku taktiķi – gan iekšpolitikā, gan Eiropas līmenī."
Zinātāji teic, ka viņas ierocis ir pacietība un spēja fokusēties, it īpaši tad, ka apkārt citi politiķi iekaist emocijās. Retu reizi viņa ir pieķerta paužot emocijas – kā piemēram, pārgriežot acis, sarunas laikā ar Putinu.
Šo mirkli nekavējās izmantot arī komiķi, parodējot šo Merkeles reakciju, kas liecināja, ka Putina teiktais viņai šķiet apnicīgs.
"The Harvard Gazette" apkopojumā – Merkeles līdzgaitnieku atskats uz viņas karjeru.
