Nedrošo darba apstākļu dēļ ES grib ieviest sankcijas pret Bangladešu

Bangladešā lēto izmaksu dēļ daudzi Eiropas apģērbu ražotāji pasūta savu produkciju. Taču vairāki traģiski atgadījumi apģērbu ražotnēs un simtiem bojā gājušo strādnieku ir aktualizējuši jautājumu par darba drošību Bangladešā. Eiropas Savienība (ES) apsver iespējas ieviest sankcijas pret šo valsti.

Bangladešas apģērbu ražošanas industrija gadā valstij ienes aptuveni 14,4 miljardus eiro, un 60% no saražotās preces nonāk Eiropas tirgū. To nodrošina gan zemās algas un ražošanas izmaksas, gan dažādie nodokļu atvieglojumi.

Taču bieži vien apģērbi tiek ražoti rūpnīcās, kas neatbilst drošības standartiem.

Aprīļa beigās Bangladešas galvaspilsētā Dakā sabrūkot rūpnīcai dzīvību zaudēja 1127 cilvēki. Vēl 2,5 tūkstoši guva ievainojumus.

Šis un vēl vairāki traģiski incidenti izraisījuši nopietnas ES bažas par darba drošības jautājumiem. Tieši tāpēc ES tagad apsver iespējas ieviest pret Bangladešu sankcijas. Kā pieļauj ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone un tirdzniecības komisārs Karls de Guhts, kā galējo līdzekli Eiropa varētu apsvērt iespēju izslēgt Bangladešu no Vispārējās atvieglojumu sistēmas, kas ļauj Bangladešai ievest preces ES, nemaksājot importa nodevas. Taču, visticamāk, šāds solis netiks sperts, tā vietā lielāku uzmanību pievēršot sanitāro un drošības standartu uzlabošanai rūpnīcās, kas piegādā preces Eiropas tekstila kompānijā.

Eiropas Komisijas tirdzniecības komisāra pārstāvis Džons Klensijs norāda, ka Brisele sagaida sadarbību arī no Bangladešas varas iestādēm. „Bangladešas izslēgšanai no Vispārējās atvieglojumu sistēmas būtu ļoti nopietnas sekas, jo Eiropas Savienība ir tās lielākais tirgus. No otras puses, mēs vēlamies nodrošināt, lai jebkāda atbilde būtu sabalansēta. Un, pats svarīgākais, mēs vēlamies redzēt, lai Bangladeša aktīvi iesaistās sarunās ar mums: runājiet ar mums, sēdīsimies pie galda un atradīsim risinājumu šai problēmai,” skaidro Klensijs.

Eiropas Komisija cer, ka kopējas abu pušu sadarbības rezultātā izdosies ieviest dzīvē Apvienoto Nāciju Starptautiskās Darba organizācijas noteiktos darba drošības standartus. Eksperti arī norāda, ka ES lielāka uzmanība būtu jāpievērš arodbiedrību dibināšanai un kolektīvo darba līgumu slēgšanai Bangladešā.

Arī Bangladešas ārlietu ministre Dipu Moni intervijā televīzijas kanālam „Al Jazeera“ paudusi apņēmību pierādīt pasaulei, ka tā ir spējīga mainīties: „Mēs nodemonstrēsim visai pasaulei, ka Bangladeša un mūsu privātais sektors ir apņēmības pilns panākt drošāku un noteikumiem atbilstošāku industriju. Tāpēc mums ir nepieciešams atbalsts gan no pasūtītājiem, gan patērētājiem. Bangladeša ir pierādījusi, ka tā spēj ražot augstas kvalitātes apģērbus un nodot šo kvalitāti pircējiem. Tāpēc mēs vēlamies, lai tagad arī viņi mūs atbalstītu.”

Arī Eiropas Komisijas pārstāvis Džons Klensijs norāda, ka tāpat patērētāji ir atbildīgi par lētu apģērbu iegādāšanos, aicinot iegādāties preces no uzņēmumiem, kuru piegādes shēmas ir caurskatāmas. „Mums visiem kā patērētājiem ir tāda kā kopēja sociālā atbildība. Jā, mēs vēlamies lētākās preces, taču mums būtu jāapzinās, ka ir nepieciešams atrast pareizo balansu. Varbūt galvenais nav nopirkt lētāko džinsu pāri, bet gan maksāt nedaudz dārgāk, vienlaicīgi nodrošinot, ka strādnieki tekstila rūpnīcās Bangladešā saņem savai sabiedrībai un ekonomikai pienācīgu algu,” norādīja Klensijs.

Kā norāda "EUObserver", situācijas uzlabošana Bangladešā aiz sevis slēpj vēl kādu ļoti nopietnu uzdevumu. Palīdzot ieviest dzīvē atbilstošus drošības standartus, tiktu radīti ļoti nopietni priekšnoteikumi arī topošajam tirdzniecības līgumam ar Indiju un citiem tās industriāli attīstītajiem partneriem. Šīm valstīm tiktu dots signāls, ka, tikai ievērojot drošības noteikumus, Eiropas tirgi tām tiks atvērti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti