Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Māris Tūtins norādīja, ka krievu armija arī mēģināja tikt ātri Hersonā, viņi nobloķējuši ceļus, un tagad viņi ir ieņēmuši teritoriju, bet nav okupējuši pilsētu, pretestība turpinās.
Krievijas karaspēkam ir problēmas ar ekipējumu, degvielu, munīciju, tehnika stāv, nav, kas pieved degvielu. Savukārt ukraiņu aizsardzība ir efektīva, viņiem ir Turcijas piegādāti kaujas droni, ar kuriem viņi ar ķirurģisku precizitāti iznīcina svarīgākos Krievijas mērķus, skaidroja Tūtins.
Viņš arī atgādināja, ka arī Ukrainā tuvojas pavasaris, un tas nozīmē, ka krievi nevarēs izvērsties plašākā frontē un manevrēt riņķī apkārt, viņi mēģina izmantot tikai ceļus un virzīties pa tiem, taču ukraiņi nepārtraukti uzbrūk šīm krievu tehnikas kolonām. Pašlaik Krievijas armija mēģina pārņemt visus lielākos ceļus, cik efektīvi tas ir, pašlaik grūti spriest, atzina Tūtins.
Taču viņš uzsvēra, ka runas par Kijevas aplenkumu ir pāragras, viss vēl ir priekšā, asiņainas kaujas ir priekšā.
Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš arī norādīja, ka Krievijas uzbrukums Kijevai neiznāca, gaisa spēki nespēja izpildīt savu uzdevumu, krieviem nebija gaisa pārākuma, ukraiņi varēja izmantot gaisa aizsardzību, bet sauszemes spēki nebija rēķinājušies, ka būs nepieciešams ilgāks laiks.
Krievija sapratusi, ka cerība ātri ieņemt Kijevu un citas lielākās pilsētas, nepiepildījās, bet iztērēta liela daļa spēcīgākas precīzākas munīcijas, un to ātri aizvietot Krievija nevar – lai to ražotu, jāizmanto mikročipi, kurus Krievija vairs nedabūs rietumvalstu sankciju dēļ, norādīja Kažociņš.
Tagad Krievijas armijai jālieto parastas aviācijas bumbas un artilērija. Bet artilērija, apšaudot pilsētas, ir īpaši destruktīva, ne pret tiem, kas aizsargājas, ne pret armiju, bet pret civiliedzīvotājiem, skaidroja Kažociņš. Arī Kažociņš piekrita, ka var paredzēt ļoti asiņainas kaujas tuvākajā nedēļā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, paziņojot, ka ir sākusi "militāru operāciju" un aicinot Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievija jau ilgāku laiku pirms iebrukuma pulcēja pie Ukrainas robežas armiju, vienlaikus noliedzot nodomus iebrukt kaimiņvalstī un rietumvalstu bažas noraidot kā nepamatotas.
Kā ieganstu iebrukumam Putina režīms izmantoja it kā palīdzības lūgumu no Doneckas un Luhanskas "tautas republikas", kuru neatkarību no Ukrainas pats Putins atzina tikai trīs dienas pirms iebrukuma.
Krievijas plānotais zibenskarš izgāzies, ukraiņi izrāda sīvu pretestību. Rietumvalstis palīdz Ukrainai finansiāli, kā arī sūtot militāro tehniku, ieročus un munīciju. Pret Krieviju ieviestas plašas sankcijas, tajā skaitā iesaldējot Centrālās bankas aktīvus, kas pēc ekonomistu domām ir smags trieciens ilgākā termiņā, atslēdzot vairākas Krievijas bankas no starptautiskās maksāšanas sistēmas SWIFT, slēdzot savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām un nosakot citus ierobežojumus.
