“Šī brīža situāciju var apzīmēt ar vienu vārdu – stagnācija. No vienas puses ir milzīgs gribasspēks un pārliecība, bet mazāks ieroču daudzums ukraiņu pusē. No otras puses ir daudz lielāks ieroču daudzums [Krievijai], bet absolūti nepārliecība un negribēšana vest intensīvu karadarbību. Un tas noved pie stagnācijas,” skaidroja Kalniņš.
Šāda stagnācija draud ar ilgstošu karadarbību, un tas nenāk par labu Ukrainas pusei, kas vēlas iespējami ātrāk atgūt savas teritorijas un izbeigt karu.
Tāpēc ļoti aktuāli ir citu valstu lēmumi par palīdzību un atbalstu Ukrainai, norādīja Kalniņš.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Ukraina ilgtermiņā cīnīsies par Krievijas okupētajām teritorijām, pat ja īstermiņā tiktu panākta kāda cita veida vienošanās.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
