Krievijas armija, uzbrūkot Ukrainai, visbiežāk izmanto divus raķešu veidus: "Iskander" ballistiskās raķetes, kuru tālšāvība ir 500 kilometru, un savas dārgākās "Kalibra" raķetes, kuras visbiežāk tiek raidītas no karakuģiem un spēj sasniegt mērķus pat 2500 kilometru attālumā, stāstīja NBS kapteinis Jānis Slaidiņš.
Kopš kara sākuma mazinājies Krievijas raidīto raķešu skaits, bet esot cietušas Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpēc tieši pretgaisa aizsardzību Ukraina visbiežāk lūdz citām valstīm.
"Tā pretgaisa aizsardzība viņiem ir nepietiekama. Jāņem vērā, ka viņi tomēr ir cietuši pirmajās 3–4 dienās, kad Krievija vērsa šos triecienus pret iespējamām pretgaisa aizsardzības pozīcijām.
Tāpat tagad Krievijas bruņotie spēki pamainījuši taktiku. Viņi šauj viltus raķetes, lai noteiktu Ukrainas pretgaisa aizsardzības izvietojumu.
Un, protams, bez Rietumu palīdzības, kas varētu piegādāt šīs sistēmas, Ukrainai būs ļoti grūti," atzina NBS kapteinis Jānis Slaidiņš.
Ukraina līdz šim veiksmīgi izmanto padomju laikā ražoto S300 raķešu sistēmu. Bet valsts ir liela un nepietiek resursu, lai no uzbrukumiem nosargātu visu teritoriju, stāstīja Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš.
"Krievija to diezgan apzināti izmanto, uzbrūkot civiliem objektiem. Varbūt arī mazākās pilsētās un apdzīvotās vietās, kur šī pretgaisa aizsardzība nav tik liela. Ir bijuši vairāki vēsturiski piemēri gan Otrā pasaules kara laikā, gan vēlāk, kad ir masveidā bombardēti civiliedzīvotāji. Pilsētas nolīdzina līdz ar zemi, tas neatstāj nekādu iespaidu uz kara gaitu, uz armijas spējām turpināt pretošanos. Tādā veidā šis karš var turpināties ilgi," norādīja Poziņš.
Tāpēc tagad esot svarīgi meklēt tieši šādas S300 raķešu sistēmas, kuras Ukrainas karavīri prot izmatot. Arī bruņotajos spēkos norādīja, ka šādas sistēmas ir pietiekami efektīvas. Kara muzejā stāstīja, ka tādas ir Bulgārijai, Slovākijai un Polijai. Bet Latvijas dāvātie pārnēsājamie zenītraķešu kompleksi "Stinger'' ir noderīgi, lai notriektu helikopterus un triecienlidmašīnas augstumā līdz pieciem kilometriem.
