Labrīt

Alkohola popularitāti jauniešu vidū nomaina narkotikas: kāpēc daudzi uzsāk atkarību ceļu?

Labrīt

Vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vērtē Aigars Apinis

Jānis Slaidiņš: Krievija mēģinās vilkt garumā šo konfliktu

NBS kapteinis: Izskatās – Krievija mēģinās vilkt garumā konfliktu Ukrainā

Lai gan Ukrainas austrumos Krievijas bruņotie spēki izvērš aktivitātes, taču dienvidos tie pāriet aizsardzībā. Izskatās, Krievija mēģinās vilkt garumā šo konfliktu, intervijā Latvijas Radio secināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis, kapteinis Jānis Slaidiņš.

Pašlaik izskatās, ka Krievija smaguma punktus veido Ukrainas austrumos, liekot uzsvaru uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem. Lielākās aktivitātes tā izvērš, apšaudot Ukrainas infrastruktūru – dzelzceļu, arī civilo infrastruktūru.

Tikmēr Ukrainas dienvidos Krievijas spēku uzbrukums ir apturēts un tur pāriet aizsardzībā.

“Izskatās, ka mēģinās šo konfliktu vilkt garumā, kas nav izdevīgi Ukrainas pusei, ja šis konflikts tiks iesaldēts,” teica Slaidiņš.

Stāstot par šīs nedēļas notikumiem frontē Ukrainā, Slaidiņš norādīja uz Krievijas bruņoto spēku mēģinājumiem nostiprināties Čūsku salā, kas ir stratēģiska vieta. Tiesa, tajā Ukrainas spēkiem vairākkārt izdevies iznīcināt Krievijas pretgaisa sistēmas.

Viņš arī vērsa uzmanību uz Ukrainai stratēģiski nozīmīgo trasi Harkiva–Slovjanska–Bahmuta–Debaļceva. “Lai gan Krievijas bruņoto spēku rokās nonāca stratēģiski svarīga Popasna, no kuras var vērst uzbrukumus šīs šosejas virzienā, tomēr Ukrainas spēkiem ļoti veiksmīgi izdevās nepārlaist Krievijas spēkus pār Siverskijdonecas upi. Līdz ar to Krievijas bruņotajiem spēkiem īsti nesanāca uzbrukums, lai ielenktu Ukrainas spēku vienības,” pastāstīja Slaidiņš.

Vērtējot situāciju ar cilvēku evakuāciju no “Azovstaļ”, Slaidiņš pauda, ka informācija par to ir atšķirīga: Ukraina nesaka visu, ko zina, bet Krievija spekulē. “Ir pilnīgi skaidrs, ka visi nav izgājuši no rūpnīcas un tur atrodas vēl zināms karavīru daudzums. Un jāņem vērā tas, ka Krievijas domē izskanēja pasludināt “Azov” pulka karavīrus par kara noziedzniekiem un nacistiem. Tā noteikti ir atbilde uz to, ka Ukrainā šobrīd notiek tiesas pret Krievijas bruņoto spēku karavīriem par pastrādātajiem noziegumiem,” sacīja Slaidiņš.

No stratēģijas viedokļa gan neesot būtiski tas, ka Krievijas spēki nav ieņēmuši Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” teritoriju. “Jo Krievijas spēki jau pirms nedēļas, pusotras pārmetuši savas kaujas spējīgākās vienības uz Doneckas sektoru. Tur [Mariupolē] palika minimāli spēki. Un visu šo laiku, kamēr ukraiņi tur turējās, viņi saistīja šos spēkus, bet tagad mēs redzam, ka Krievijas spēki ir atbrīvojušies citos valsts iecirkņos. Protams, jautājums, cik tie ir spēcīgi un operēt spējīgi pēc šiem lielajiem zaudējumiem,” skaidroja Slaidiņš.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt