Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā. 13. marts (Teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau 18. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem, no karadarbības zonas sākta civiliedzīvotāju evakuācija, taču Ukraina ziņo, ka Krievijas armija tam traucē un ne visur evakuācija izdodas. Starptautiskā sabiedrība ar sankcijām un Krievijas izolēšanu cenšas ietekmēt Kremli, taču Putina sākto karu līdz šim tas nav apturējis.

ĪSUMĀ:

  • Krievijas spēki raidījuši raķešu triecienu Ukrainas rietumos Ļvivas pievārtē esošajam Javorivas militārajam poligonam jeb Starptautiskajam Miera uzturēšanas un drošības centram.
  • Mediji un vietējās amatpersonas ziņo, ka uzbrukumā Javorivas militārajam poligonam bojā gājuši vismaz 35 cilvēki un 134 ievainoti.
  • Arī Mikolajivas pilsētā pēc Krievijas spēku raidīta sprādziena miruši un ievainoti vairāki cilvēki.
  • Vairāki mediji ziņo, ka apšaudes svētdien dzirdamas teju katrā Ukrainas reģionā.
  • Eiropā un Krievijā norisinās pretkara protesti. Cilvēki izgājuši ielās arī Hersonā un Berdjanskā – Ukrainas pilsētās, kur šobrīd atrodas Krievijas karaspēks.
  • Aizvadītajā diennaktī notikuši Krievijas raķešu triecieni Ukrainas militārajai un civilajai infrastruktūrai. Cietuši vairāki lidlauki.
  • Doties uz teksta tiešraides sākumu.

14.03.2022 00.18

Krievija plāno izsēdināt desantu nolūkā ieņemt Odesu, atsaucoties uz Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretāru Oleksiju Danilovu, vēsta "Ukrainska pravda". Tomēr viņš akcentēja, ka Ukrainas spēki ir gatavi pretoties, norādot, ka Ukraina saprot Krievijas plānus un situācija tur "tiek kontrolēta".

Danilovs pastāstīja: "Melnajā jūrā viņi vēl pirms trim līdz četrām dienām gribēja īstenot šo situāciju. Taču bija [nelabvēlīgi] laikapstākļi, viņi bija spiesti doties uz Sevastopoli. Tagad viņi atgriežas. Viņiem ir liela vēlēšanās sākt desantu Odesas un Odesas apgabala teritorijā."


13.03.2022 23.20

Ukrainas un Krievijas delegācijām rīt būs sarunu sesija pagaidu rezultātu apkopošanai, paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

"Sarunas notiek nepārtraukti videokonferenču formātā. Visu laiku strādā darba grupas. Pirmdien notiks sarunu sesija pagaidu rezultātu apkopošanai," mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja Podoļaks.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja, ka pirmdienas sarunas starp abu valstu delegācijām notiks videoformātā.


13.03.2022 23.19

Svētdien Ukrainā tika atvērti vairāki humānās palīdzības koridori cilvēku evakuācijai no kauju skartajām pilsētām. No Kijivas apgabala pilsētām svētdien evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku. Ap 5000 cilvēku evakuēti arī no Luhanskas apgabala austrumiem, pavēstīja Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka.

Apšaudes dēļ humānās palīdzības konvojam kārtējo reizi neizdevās sasniegt aplenkto Mariupoli. Palīdzības kolonna palikusi Berdjanskā un rīt atkal mēģinās sasniegt Mariupoli.


13.03.2022 23.05

Krievijas spēku aplenktajai Mariupolei draud visļaunākais scenārijs, ja karojošās puses steidzami nepanāks konkrētu humānu vienošanos, ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz Sarkanā Krusta Starptautiskās komitejas (ICRC) paziņojumu.

"ICRC ir gatava rīkoties kā neitrāls starpnieks, lai veicinātu dialogu par šādiem humānajiem jautājumiem," teikts ICRC paziņojumā. "Simtiem tūkstošiem kauju iesprostoto beidzas laiks."

"Vēsture atskatīsies uz šobrīd Mariupolē notiekošo ar šausmām, ja puses iespējami ātri nepanāks vienošanos," pavēstīja ICRC.

Kā norādīja ICRC, cilvēki Mariupolē, ieskaitot tās personālu, slēpjas neapsildītos pagrabos, riskējot savām dzīvībām, lai uz īsu laiku izskrietu ārā pēc pārtikas un ūdens.

Divās nedēļās Mariupoles blokādē Krievijas karaspēks, kas aktīvi apšauda dzīvojamos rajonus, nogalinājis vairāk nekā 2100 pilsētas iedzīvotājus, svētdien vietnē "Telegram" paziņojusi Mariupoles pašvaldība.

"Līdz šodienai Krievijas uzbrukumos nogalināti 2187 Mariupoles iedzīvotāji," vēstīja vietējās varasiestādes.

Trešdien Doneckas apgabala pilsētas dome ziņoja, ka deviņās blokādes dienās nogalināti 1207 cilvēki, bet piektdien informēja, ka Mariupoles blokādes 12 dienās Krievijas karaspēks nogalinājis 1582 pilsētas iedzīvotājus.


13.03.2022 22.31

Ukrainas izlūkdienesti paziņojuši, ka Krievija karam Ukrainā vervē Sīrijas un Lībijas iedzīvotājus. Saskaņā ar izlūkdienestu datiem Krievija Sīrijā atvērusi 14 algotņu vervēšanas centrus Asada režīma kontrolētajās teritorijās.

"Pēc neilgas apmācības algotņi tiks nogādāti Krievijā no Hmeimimas aviobāzes ar divām "Tu-134" un "Tu-154" lidmašīnām uz Čkalovskas lidlauku Ņižņijnovgorodas apgabalā," paziņojuši izlūkdienesti.


13.03.2022 21.52

Krievijā svētdien aizturēti vairāk nekā 800 protesta akciju pret Maskavas iebrukumu Ukrainā dalībnieki, liecina nevalstiskās organizācijas "OVD-Info" dati.

Organizācija, kas apkopo datus par protestu laikā aizturēto skaitu, informēja, ka demonstrācijās 37 Krievijas pilsētās svētdien aizturēti 817 cilvēki.

Ziņu aģentūras AFP žurnālists Maskavā novēroja, ka tiek aizturēti visi, kuriem nav preses akreditācijas karšu.

Daļai policistu uz ķiverēm redzams burts "Z" Krievijas karoga krāsās. "Z" ir kļuvis par Krievijas armijas simbolu iebrukumā Ukrainā, tas bieži redzams uz Krievijas militārās tehnikas Ukrainā,  un to izmanto, lai paustu atbalstu Krievijas karam kaimiņvalstī.

Sanktpēterburgā, kur svētdien bija slēgts galvenais laukums, AFP žurnālists redzēja, kā kādu no demonstrantiem policija aizvelk pa zemi.

AFP rīcībā esošā informācija liecina, ka ir aizturēti vairāki žurnālisti.

20 gadus veca akcijas dalībniece Kristīna protestā piedalījās, tērpusies Ukrainas karoga krāsas apģērbā, un atzina, ka pēdējo dienu laikā ir aizturēti vairāki viņas draugi, no kuriem daži ir izslēgti no augstskolas.

Pagājušajā nedēļā Krievijā aizturēja vairāk nekā 5000 protestētājus.

Krievijā par protestiem pret karu Ukrainā draud naudas sods vai ieslodzījums.


13.03.2022 21.30

Valsts prezidents Egils Levits svētdien intervijā telekanālam CNN pavēstīja, ka Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze, lai aizsargātu valsti pret jebkādu potenciālo Krievijas agresiju.

"Absolūti. NATO ir jāstiprina NATO austrumu flangs. Tās ir Baltijas valstis, Polija, Rumānija, lai tas būtu spēcīgs signāls Maskavai, ka NATO ir gatava aizsargāt dalībvalstis," intervijā telekanālam pavēstīja Levits.


13.03.2022 21.17

Polijas prezidents Andžejs Duda aicina Eiropu atvērt savas robežas Ukrainas bēgļu krīzes risināšanai. Intervijā raidsabiedrībai BBC Duda pieļāva, ka Polija varētu uzņemt līdz pat 2,5 miljoniem Ukrainas bēgļu.

Duda lūdza citas Eiropas valstis atvērt savas robežas, lai kopīgi risinātu, kā viņš raksturoja, plašāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara.

Duda arī pieļāva, ka NATO varētu pārskatīt savu pozīciju neiesaistīties karā Ukrainā gadījumā, ja Krievija pielietos ķīmiskos ieročus. Duda piebilda, ka Putins jau ir zaudējis šo karu no politiskā viedokļa un arī no militārā viedokļa viņš acīmredzami neuzvar.


13.03.2022 20.37

Čornobiļas atomelektrostacijā atjaunota elektroapgāde, radioaktīvo atkritumu dzesēšanas sistēmas darbosies ierastā režīmā, izmantojot rezerves enerģijas avotus, paziņoja Ukrainas Nacionālais atomenerģijas uzņēmums "Enerhoatom", atsaucoties uz valsts enerģētikas ministra Hermana Haluščenko teikto.

Ukrainas enerģētikas ministrs atzina, ka militāras agresijas apstākļos ir neiespējami garantēt kodoldrošību, tādēļ viņš aicināja starptautiskos partnerus, Eiropas Komisiju, Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju palīdzēt Ukrainai aizsargāt tās kodolobjektus un noteikt ap tiem 30 kilometru demilitarizēto zonu.


13.03.2022 20.00

Vašingtona un tās sabiedrotie aizstāvēs NATO teritoriju uzbrukuma gadījumā, paziņoja ASV Aizsardzības ministrija, reaģējot uz Krievijas raķešu triecieniem Ukrainā netālu no NATO dalībvalsts Polijas robežas.

"Bruņots uzbrukums vienai ir uzskatāms par uzbrukumu visām," raidsabiedrībai ABC sacīja Pentagona preses pārstāvis Džons Kērbijs, atgādinot par NATO dalībvalstu līguma 5. pantu.

Viņš piebilda, ka notiek komunikācija ar Krievijas Aizsardzības ministriju, lai izvairītos no tieša konflikta.

Arī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans raidsabiedrībai NBC uzsvēra, ka ASV aizstāvēs katru NATO teritorijas centimetru, tomēr ASV armija tiešā veidā neiesaistīsies Ukrainas karā, lai izvairītos no konfrontācijas ar Krieviju.

Krievijas karaspēks šodien veica raķešu triecienu Ukrainas rietumos Ļvivas pievārtē esošajam Javorivas militārajam poligonam, kas pazīstams arī kā Starptautiskais Miera uzturēšanas un drošības centrs, un uzbrukumā nogalināti vismaz 35 un ievainoti 134 cilvēki. Javorivas poligons atrodas apmēram desmit kilometrus no Polijas robežas.


13.03.2022 19.23

Rietumvalstu noteikto sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts rezervēm, Krievijas valsts telekanālam "Rossija-1" paziņojis valsts finanšu ministrs Antons Siluanovs.

ASV, Eiropas Savienības un citu valstu īstenotā Krievijas aktīvu iesaldēšana nozīmē, ka Krievijai ir problēmas izpildīt noteiktas saistības un samaksāt daļu parādu, skaidroja Siluanovs.

Neskatoties uz karu Ukrainā un saistībā ar to noteiktajām sankcijām, Krievijas rezerves joprojām esot spēcīgas, apgalvoja Siluanovs, norādot, ka valsts gūst miljardos mērāmus ienākumus no gāzes, naftas un ogļu pārdošanas. Krievijas finanšu ministrs solīja, ka valsts atbalstīs bankas, kurām rietumvalstis noteikušas sankcijas, kā arī apliecināja, ka pietiek līdzekļu pirmās nepieciešamības preču ražošanai.


13.03.2022 18.24


13.03.2022 17.50

Krievijā svētdien aizturēti aptuveni 650 protesta akciju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā dalībnieki, liecina nevalstiskās organizācijas "OVD-Info" dati.

Maskavā aiztur protesta akcijas dalībnieku.

13.03.2022 17.34

Ukrainas dienvidaustrumu pilsētā Mariupolē, kas gandrīz divas nedēļas tiek bombardēta un kurā ir ļoti slikta humānā situācija, gājuši bojā 2187 iedzīvotāji, atsaucoties uz Ukrainas vietējo amatpersonu sniegto informāciju, vēsta AFP un BBC. Tikmēr "Unian", atsaucoties uz pilsētas domi, ziņo, ka Krievijas spēki  Mariupolē jau nometuši aptuveni 100 aviācijas bumbas.

Mēra vietnieks Sergejs Orlovs norādījis, ka palīdzība aizvien nesasniedz Mariupoli, notiek intensīvas apšaudes, sāk trūkt ūdens, pārtikas, no ielām nav iespējams savākt kritušos, jo notiek cīņas un bombardēšana.

"Situācija ir briesmīga, un Krievijas armija turpina plosīt pilsētu. Daži cilvēki, ar kuriem mēs runājam no rīta, man teica, ka Mariupoles vairs nav. Tā ir nolīdzināta. Es nevaru aprakstīt ar vārdiem, kā cilvēki pārdzīvo šausmīgo situāciju.

Vienīgā iespēja ir savākt ēdienu un pagatavot to uz uguns uz ielas. Bet vakar daudzi tādā veidā gāja bojā sprādzienā uz ielas.

Tāpēc es nevaru aprakstīt, kā ir iespējams izdzīvot šajā situācijā. Es domāju, ka mēs šeit runājam par dienām, nevis daudzām nedēļām, jo cilvēki katru dienu mirst no bombardēšanas, no visa. Protams, Ukrainas armija turpinās aizsargāt mūsu pilsētu līdz pēdējam," sacīja Orlovs. 


13.03.2022 17.04

Demonstrācijas pret karu Ukrainā un pret Kremļa režīmu svētdien notiek vairākās pasaules valstīs, piedaloties desmitiem tūkstošu cilvēku, vēstīja "Unian". Berlīnē vien tūkstošiem cilvēku izgāja ielās.

Tāpat tiek ziņots, ka mītiņi pret karu šodien notiek Varšavā, Londonā, Madridē, Frankfurtē, Hamburgā, Štutgartē un citās Eiropas pilsētās.

Tikmēr Krievijā svētdien vairāk nekā 20 pilsētās norisinās protesta akcijas pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kā ierasts, notiek arī aizturēšanas un, kā liecina nevalstiskās organizācijas "OVD-Info" dati, aizturēti vairāk nekā 260 cilvēki. Aizturēto vidū arī vairāki žurnālisti. 

Pagājušajā nedēļā Krievijā aizturēja vairāk nekā 5000 protestētājus, bet kopš kara sākuma aizturēti vairāk nekā 14 000 cilvēku. Krievijā par protestiem pret karu Ukrainā draud naudas sods vai ieslodzījums.


13.03.2022 16.27

Vairākās uz laiku Krievijas spēku okupētajās pilsētās ielās iziet cilvēki, lai protestētu. Arī Melitopolē iedzīvotāji izgāja ielās, lai pieprasītu nolaupītā un spīdzinātā mēra atbrīvošanu. 


13.03.2022 16.10

Krievijas karavīri svētdien Irpiņā pie Kijivas nogalinājuši žurnālistu, 51 gadu veco ASV pilsoni Brentu Reno un vēl divus ievainojuši, atsaucoties uz Kijivas apgabala policijas vadītāju Andriju Nebitovu, vēstī AFP.

"Okupanti ciniski nogalina pat starptautisko mediju žurnālistus, kas cenšas parādīt patiesību par Krievijas spēku patvaļu Ukrainā. Šodien Irpiņā tika nošauts 51 gadu vecs pasaulē pazīstama medija korespondents. Vēl viens žurnālists tika ievainots. Šobrīd cietušo cenšas izvest no karadarbības zonas," paziņoja Nebitovs.

Ukrainas teritoriālo spēku mediķis Danilo Šapovalovs sacīja, ka apšaudīta automašīna, kā rezultātā Reno nogalināts, bet vēl viens amerikānis un ukrainis ievainoti.

Starp dokumentiem atrasta "The New York Times" preses karte uz Reno vārda, taču avīze pavēstīja, ka viņš nāves brīdī nav strādājis tās uzdevumā. Reno ar avīzi sadarbojies agrāk, pēdējo reizi 2015. gadā.


13.03.2022 15.23

Daļai policistu uz ķiverēm redzams burts "Z" Krievijas karoga krāsās. "Z" ir kļuvis par Krievijas armijas simbolu iebrukumā Ukrainā, tas bieži redzams uz Krievijas militārās tehnikas Ukrainā.

Dažādu Krievijas pilsētu centrālajos laukumos pulksten 14.00 pēc vietējā laika sākās protesti pret karu Ukrainā, uz kuriem aicināja ieslodzītais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs.


13.03.2022 14.58

BBC krievu redakcija vēsta par aizturētajiem protesta akcijās Maskavā.


13.03.2022 14.56

Krievijas karavīri nolaupījuši Ukrainas dienvidu pilsētas Dniprorudnes mēru Jevheniju Matviejevu, paziņoja Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs.

"Kara noziegumi kļūst arvien sistemātiskāki," viņš rakstīja sociālajā tīklā "Facebook".

Dņepras krastos esošajā Dniprorudnē ir nepilni 20 000 iedzīvotāju.

Piektdien Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka Krievijas karaspēka okupētajā Melitopolē iebrucēju grupa nolaupījusi pilsētas mēru Ivanu Fedorovu, kurš iepriekš atteicās sadarboties ar okupantiem.

Sestdien vietējos medijos tika paziņots, ka par Melitopoles "mēra pienākumu izpildītāju" tiek iecelta līdzšinējā domes deputāte Gaļina Daniļčenko no promaskaviskās partijas "Opozīcijas platforma", kura nekavējoties vietējā televīzijas kanālā aicināja pilsētas iedzīvotājus nepretoties pārmaiņām.


13.03.2022 14.51

Dažādu Krievijas pilsētu centrālajos laukumos svētdien pulksten 14.00 pēc vietējā laika gaidāmi protesti pret karu Ukrainā, uz kuriem aicina ieslodzītais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, vietnē "YouTube" paziņoja Navaļnija līdzgaitnieki.

"Ķerto maniaku [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu visdrīzāk tagad apturēt varēs Krievijas tauta, ja iestāsies pret karu. Un tas ir grūts maratons. Cīņa līdz spēku izsīkumam. Ar bailēm un aizturēšanām. Tomēr tā noteikti nav bezjēdzīga cīņa. Tas nav simbolisks izmisuma žests," teikts video, kurā citēts Navaļnija sagatavots teksts.

Navaļnijs norādīja, ka pat oficiālie Krievijas statistikas dati liecina, ka karu Ukrainā neatbalsta 29% valsts iedzīvotāju. Kā uzskata Navaļnijs, protestu kustība kļūs arvien plašāka, kad cilvēkus sāks skart "sankcijas un ekonomikas katastrofa", kā arī "galvenās kara šausmas – zārki ar dēliem".

Nevalstiskā organizācija "OVD-Info" ziņo, ka kopš kara sākuma Krievijā protesta akcijās pret karu aizturēti vismaz 14 000 cilvēku. 


13.03.2022 14.40

Krievijas pilsētās sākušās protesta akcijas, kurās tiek prasīts pārtraukt karu Ukrainā, ziņo BBC krievu redakcija. Sanktpēterburgā pusstundu pēc akcijas sākuma aizturēti vismaz 13 žurnālisti, kā arī 12 protestētāji, vēsta BBC, atsaucoties uz izdevuma "Bumaga" ziņoto.

"Nepaskaidroja aizturēšanas iemeslu, tikai septiņus žurnālistus ievilka mikroautobusā. Visiem [preses] vestes, preses kartes. Taču tas nevienu neinteresē, mērķis ir tāds, lai neviens neko neziņotu," tā žurnālists Andejs Okuņs pavēstījis "Telegram" kanālā. 

Pēc izdevuma "Bumaga" vēstītā, no otra mikroautobusa izlaists "Komersant" žurnālists un vēl daži mediju pārstāvji. Tikmēr protestētāji turpina pulcēties Ņevas prospektā.

Protesti Sanktpēterburgā pret Krievijas karu Ukrainā, 2022. gada 13. martā

13.03.2022 14.33

Ja Krievija sāktajā karā Ukrainā izmantos masu iznīcināšanas un vai ķīmiskos ieročus, tas var būt pagrieziena punkts NATO nostājā un likt tai iesaistīties militāri. To britu raidsabiedrībai BBC intervijā sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda, pieļaujot, ka Krievijas prezidents Putins karā var izmantot jebko, jo ir ļoti sarežģītā situācijā – politiski viņš šo karu jau ir zaudējis, bet militāri arī nav uzvarošā situācijā. Uz to, vai ķīmisko ieroču izmantošana liktu NATO iejaukties militāri, Duda atbildēja – pilnīgi droši, NATO gan būtu jāsēžas pie galda, nopietni jāpadomā, kā tieši to darīt, jo tajā brīdī situācija būtu bīstama ne tikai Eiropai, bet visai pasaulei.

Polijas prezidents Andžejs Duda

13.03.2022 13.55

Situācija aizvien ir saspringta Irpiņas reģionā, neraugoties uz to, ka ir vienošanās ar ienaidnieku par humānajiem koridoriem vietējo iedzīvotāju evakuācijai, Latvijas Televīzijai pastāstīja Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrejs Ņebitovs.

Viņš sacīja: "Diemžēl ienaidnieks ne vienmēr ievēro norunu, ko esam panākuši. Mēs redzam, ka cilvēki pa retam šeit nāk, liela pieplūduma nav – faktiski šis ir tāds dzīvības tilts, kur cilvēki var patverties no bumbošanas, apšaudēm, slepkavībām no Krievijas armijas puses. Neraugoties uz to, ka tilts saspridzināts, mēs izvedam cilvēkus pa apakšu. Pēdējās dienās daudzus cilvēkus atved organizēti – ar autobusiem, sadarbojoties pašvaldībai un policijai. Kijivas apgabala policija te strādā – sagaida cilvēkus, nogādā drošībā, kur viņus apskata mediķi un, ja nepieciešamas, sniedz palīdzību un tad cilvēkus evakuē uz Kijivu."

Ņebitovs atzina, ka cilvēki ir "ārkārtīgi smagā stāvoklī", norādot: "[Cilvēki ir] nomākti. Pārdzīvojuši okupācijas šausmas – viņi redzējuši marodierus, slepkavības, zādzības, sēdējuši pagrabos bez gaismas, bez ūdens, daži arī bez ēdiena. Diemžēl tas stipri iespaidojis viņu fizisko un psihisko stāvokli, bet es ceru, ka reabilitācija palīdzēs viņiem atgriezties normālā dzīvē."


13.03.2022 13.47

Svētdien Ukrainā paredzēti 14 humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai, vēsta aģentūra LETA.

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka automašīnu kolonna ar vairākām tonnām tik ļoti nepieciešamās humānās palīdzības atkal mēģinās iekļūt aplenktajā Mariupolē. Kolonnā ir tukši autobusi, kuros iedzīvotāji no pilsētas, kuru joprojām bombardē Krievijas spēki, varēs doties uz Zaporižju.

Līdz šim visi mēģinājumi izveidot humānos koridorus drošai iedzīvotāju evakuācijai no Mariupoles ir cietuši neveiksmi, par ko Ukraina un Krievija vaino viena otru.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādīja: "Mariupole Krievijai ir ļoti svarīga, jo, pārņemot kontroli pār pilsētu, viņi no Krievijas izveidos tiešu sauszemes koridoru uz Krimu, kā arī atņems mums piekļuvi Azovas jūrai. Tāpēc arvien agresīvi un varonīgi to aizstāvam. Un tāpēc Krievija tik nesaudzīgi cenšas iznīcināt pilsētu un ieņemt to par katru cenu."

Evakuācija plānota arī no Polohiem, kas atrodas starp Mariupoli un Zaporižju, kā arī no vairākām vietām uz rietumiem, ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Kijivas un Luhanskas apgabala Ukrainas austrumos.


13.03.2022 13.06

Šī rīta uzbrukumā Javorivas militārajai bāzei Ukrainas rietumos Ļvivas pievārtē bojā gājuši vismaz 35 cilvēki, bet ievainoti 134, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, ziņo BBC un AFP.

Medijs "The Kyiv Independent" vēsta, ka ugunsdzēsēji šobrīd poligonā nodzēsuši liesmas un tagad var piekļūt telpām, lai turpinātu meklēt cietušos. 

Iepriekš ziņots, ka Krievijas spēki raidījuši raķešu triecienu Ukrainas rietumos Ļvivas pievārtē esošajam Javorivas militārajam poligonam jeb Starptautiskajam Miera uzturēšanas un drošības centram.


13.03.2022 12.35

Deviņi cilvēki nogalināti sprādzienā Ukrainas dienvidu pilsētā Mikolajivā pēc Krievijas spēku uzbrukuma, ziņo AFP.


13.03.2022 12.07

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs pēc Krievijas uzbrukuma Starptautiskajam Miera uzturēšanas un drošības centram jeb Javorivas militārajam poligonam Ļvivas pievārtē atgādinājis, ka šajā centrā strādā arī ārvalstu instruktori. Rezņikovs atkārtoti aicinājis NATO slēgt debesis virs Ukrainas.

"Tas ir jauns teroristisks uzbrukums mieram un drošībai pie Eiropas Savienības un NATO robežas. Ir jārīkojas, lai to apturētu. Slēdziet debesis!" raksta Rezņikovs.

Mediji un vietējās amatpersonas ziņo, ka uzbrukumā Javorivas militārajam poligonam bojā gājuši 9 cilvēki un ap 60 ievainoti. Patlaban notiek ugunsgrēku dzēšana, kā arī drupu pārmeklēšana.


13.03.2022 11.59

Krievijas vienības Doneckas apgabalā turpina uzbrukt Mariupolei, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Pēc 12 dienu ilgas pilsētas blokādes ar pastāvīgu apšaudīšanu Mariupolē gājuši bojā jau 1582 civiliedzīvotāji, paziņojusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Krievijas ofensīva turpinās arī Luhanskas apgabala Severodoneckā, kurā dzīvo 100 000 cilvēku.

Doneckas apgabalā Krievijas vienības gatavojas uzbrukumam Vuhledaras pilsētai.


13.03.2022 11.16

Baltkrievijas pilsētās Gomeļā, Mazirā, Narovļā slimnīcas pārpildītas ar ievainotiem Krievijas karavīriem, bet morgi ir pilni ar kritušo Krievijas karavīru līķiem, vēsta "Radio Brīvība".

Tiek vēstīts, ka Baltkrievijas mediķi parakstījuši vienošanos neatklāt informāciju par krievu karavīriem slimnīcās, bet par tādas informācijas publiskošanu draud atlaišana. Pagājušajā nedēļā Mazirā krievu karavīru līķi tikuši iekrauti Krievijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Rossijskije žeļeznije dorogi" vilcienā, kas nozīmējot, ka morgi ir pārpildīti.


13.03.2022 11.11

Nakts Ukrainas galvaspilsētā Kijivā pagājusi mierīgi, un turpinās tās piepilsētu iedzīvotāju evakuācija, paziņojusi pilsētas administrācija.

Evakuācija turpinās Brovaru un Irpiņas virzienā, pilsēta nodrošina autobusus iedzīvotāju nogādāšanai dzelzceļa stacijā.

Kijivas administrācijas apkopotie dati liecina, ka trīs dienās uz Ukrainas rietumu reģioniem nogādāti vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Mērija aicina kijiviešus bez nepieciešamības nedoties ārpus mājas un nepārkāpt komandantstundas noteikumus, kas paredz, ka no pulksten 20.00 līdz pulksten 7.00 aizliegts atrasties uz ielas.

Kijiva turpina gatavoties Krievijas spēku uzbrukumam, tikmēr kaujas priekšpilsētās joprojām turpinās, agresora spēkiem cenšoties pilsētu apiet no rietumiem un to aplenkt. 


13.03.2022 10.31

Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ziņo, ka Krievijas okupācijas spēku raidīta raķete Čerņihivā trāpījusi deviņstāvu dzīvojamai ēkai, kā rezultātā izcēlies ugunsgrēks. Tiek ziņots, ka viens cilvēks gāja bojā, bet viens – ievainots


13.03.2022 10.27

Šī rīta uzbrukumā Javorivas militārajai bāzei Ukrainas rietumos Ļvivas pievārtē gājuši bojā 9 cilvēki un 57 ievainoti, paziņojis Ļvivas apgabala gubernators, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Viņš norādīja, ka Krievija uz Javorivas militāro objektu kopumā izšāvusi 33 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēsta, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas. Sākotnējā informācija liecina, ka raķetes raidītas no Saratovas, Krievijā.

Svētdienas rītā Krievijas spēki raidījuši raķešu triecienu Javorivas militārajam poligonam jeb Starptautiskajam Miera uzturēšanas un drošības centram iepriekš pavēstīja Ukrainas amatpersonas.


13.03.2022 09.47

NATO prognozē, ka tuvāko dienu laikā Ukrainā gaidāms vēl lielāks posts, intervijā Vācijas laikrakstam "Welt am Sonntag" teicis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Ar šausmām redzam, kā pieaug bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits un Krievijas spēku bezjēdzīgi nodarītie postījumi. Ukraiņi drosmīgi un apņēmīgi pretojas, tomēr, domājams, tuvākās dienas nesīs vēl lielāku postu," viņš sacījis.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

13.03.2022 09.24

Fotogrāfijas no Javorivas poligona pēc šī rīta raķešu apšaudes.


13.03.2022 09.19

Sprādzieni šorīt dzirdēti arī Ukrainas rietumu pilsētā Ivanofrankivskā. Pēc provizoriskās informācijas, šie sprādzieni bija Krievijas karaspēka trieciens lidostai, atsaucoties uz pilsētas mēru Ruslanu Marcinkivu, vēsta BBC.

"Šodien veikts trešais trieciens pa lidostu. Infrastruktūra ir gandrīz iznīcināta," sacīja Marcinkivs. Viņš piebilda, ka apšaudē bojāgājušo nav.

Ivanofrankivskas lidosta pirmo reizi tika apšaudīta kara pirmajā dienā 24. februārī, otro reizi trieciens tika veikts 11. martā.

Pilsēta atrodas aptuveni 114 kilometrus uz dienvidiem no Ļvivas, kur šorīt no raķešu triecieniem cietusi militārajām mācībām izmantotā bāze.


13.03.2022 08.46

Ukrainas pretgaisa aizsardzība aizvadītajā diennaktī iznīcinājusi sešus Krievijas militāros lidaparātus, svētdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Aizvadītajā diennaktī notikuši Krievijas raķešu triecieni Ukrainas militārajai un civilajai infrastruktūrai. Trīs raķetes pārtvērusi pretgaisa aizsardzība, taču citas trāpījušas mērķos, nodarot postījumus.

Īpaši lieli postījumi nodarīti militārajam lidlaukam Kijevas apgabala Vasiļkivā.


13.03.2022 08.06

Krievijas spēki raidījuši raķešu triecienu Ukrainas rietumos Ļvivas pievārtē esošajam Javorivas militārajam poligonam jeb Starptautiskajam Miera uzturēšanas un drošības centram, atsaucoties uz Ļvivas apgabala militārās administrācijas vadītāju Maksimu Kozicki, ziņo Ukrainas ziņu aģentūra "Unian".

Viņš norādīja, ka sākotnējā informācija liecina par astoņu raķešu raidīšanu. Patlaban cietušo skaits nav zināms.

Javorivas poligons atrodas 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Ļvivas. 

Ļviva atrodas tikai 80 kilometrus no Polijas robežas un ir kā pieturas punkts daudziem ukraiņiem, kuri bēg no kara.

Arī britu raidsabiedrība BBC ziņoja par raķešu triecieniem Javorivas militārajiem objektiem. Šo informāciju raidsabiedrībai apstiprināja Ļvivas mēra birojs. Uzbrukums esot noticis īsi pirms rītausmas. 

Svētdienas rītā arī sociālajos tīklos cilvēki ziņoja par to, ka Ļvivā dzirdēti divi spēcīgi sprādzieni, vēstīja "Unian", taču pēc vietējā deputāta Igora Zinkeviča teiktā, šie sprādzieni Ļvivas apgabalā bija Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas darba rezultāts pret Krievijas raķetēm.


13.03.2022 07.33

Svētdienas rītā vairākās Ukrainas pilsētās jau stundām dzirdamas sirēnas, brīdinot par gaisa uzlidojumu, ziņo "Unian". Medijs "The Kyiv independent" informēja, ka uzlidojumu sirēnas šorīt dzirdamas teju katrā Ukrainas reģionā, iedzīvotājus aicina doties uz bumbu patvertnēm.

BBC ziņo, ka arī apšaudes dzirdamas gandrīz katrā Ukrainas reģionā. Atsaucoties uz Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienestu, britu raidsabiedrība vēsta, ka Krievijas uzbrukumi Luhanskas apgabalā nopostījuši desmitiem daudzdzīvokļu namu un izraisījuši lielus ugunsgrēkus.

Saskaņā ar valdības aplēsēm, kuras gan nav pārbaudītas neatkarīgi, vienas nakts laikā cieta aptuveni 60 ēkas, tostarp privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas.


13.03.2022 06.48

Krievijas armija Popasnas pilsētā Luhanskas apgabalā izmantojusi fosfora munīciju, atsaucoties uz Ukrainas Patruļpolicijas nodaļas priekšnieka pirmo vietnieku Alekseju Bilošicki, vēstī "Unian". Viņš norādījis, ka fosfora munīcija rada postošas sekas. "Neiedomājamas ciešanas un ugunsgrēki," atzīmēja Bilošickis.

Fosfora bumbas īpašība ir tāda, ka, sadaloties nelielā augstumā virs zemes, tā pārvēršas par degošu fosfora lietu, ziņo Latvijas Televīzijas Ziņu dienests.


13.03.2022 06.42

Krievijas aviobumbas sprādziens sestdienas vakarā nodarījis postījumus pareizticīgo klosterim Doneckas apgabala Svjatohirskā, ievainojot vairākus cilvēkus, pavēstīja Ukrainas Kultūras ministrijas Stratēģisko komunikāciju un informācijas drošības centrs, vēsta LETA.

Aviobumba sprāgusi ap pulksten 22.00 apmēram 50 metru no tilta pār Severskijdonecas upi, pie ieejas klosterī, liecina centra sniegtā informācija.

Sprādziena vilnis izsitis logu stiklus klostera baznīcās un citās ēkās, mūku dzīvojamām telpām izgāztas arī durvis.

Vairāki ievainotie nogādāti slimnīcā, citiem sniegta medicīniskā palīdzība notikuma vietā.

Klosteris ir devis patvērumu 530 kara bēgļiem, kuru vidū ir apmēram 200 bērnu.


Karš Ukrainā: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 cilvēku. 12. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā jau gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt