Navaļnijs sociālajos medijos pavēstījis, ka apsūdzēts par "ekstrēmistiskas organizācijas" izveidošanu un "naida kurināšanu pret varasiestādēm".
Navaļnijam martā tika piespriests deviņu gadu cietumsods apsūdzībās par krāpšanos un tiesneša apvainošanu.
Apsūdzības puse par krāpšanos uzskatīja ziedojumu vākšanu Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda (FBK) kontā un Navaļnija līdzgaitnieku privātajos kontos. Navaļnijs savu vainu neatzīst un apsūdzības uzskata par politiskām.
Savukārt pērnā gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā pēc noindēšanas mēģinājuma ar ķīmisko ieroci "Novičok".
Tiesas martā pieņemtais spriedums nomainīs pērn februārī piespriesto sodu, kas nozīmē, ka Navaļnijam cietumā jāpavada vēl astoņi gadi. Cietumsods viņam jāizcieš stingrā režīma kolonijā ar lielākiem ierobežojumiem.
Navaļnijs tviterī paziņoja, ka šodien pie viņa ieradies izmeklētājs un izvirzījis apsūdzības jaunā lietā.
"Izrādās, ka es izveidoju ekstrēmistu grupu, lai kūdītu uz naidu pret amatpersonām un oligarhiem. Un, kad viņi mani iesēdināja, es uzdrošinājos būt par to neapmierināts un aicināju uz mītiņiem. Par to viņiem vajadzētu palielināt manu sodu vēl par 15 gadiem," paziņoja Navaļnijs.
Varasiestādes vēl nav apstiprinājušas, ka Navaļnijam izvirzītas jaunas apsūdzības.
Cilvēktiesību organizācijas un Rietumu politiķi ir nosodījuši dažādās krimināllietas, kas ierosinātas pret Navaļniju, kurš pēdējos gados bijis prezidenta Vladimira Putina redzamākais pretinieks.
Pēc iebrukuma Ukrainā Kremlis ir pastiprinājis savu gadu desmitiem ilgo kampaņu, lai pilnībā apklusinātu Krievijas iekšējo opozīciju. Navaļnijs ir iestājies pret karu, kritizējot Putinu tiesas sēdes laikā un nosaucot iebrukumu Ukrainā par "stulbu" un "balstītu uz meliem".
