Zelenskis intervijā medijiem uzsvēra, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpina izvirzīt uzdevumus frontē, neskatoties uz lielo bojāgājušo skaitu. Ofensīva var būt dienvidos vai austrumos, bet viens no galvenajiem mērķiem esot sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabala administratīvās robežas.
Katru dienu iet bojā simtiem, tūkstošiem cilvēku, taču Putins joprojām izvirza šos uzdevumus, pauda Ukrainas prezidents.
Zelenskis arī atkārtoti norādīja uz nepieciešamību pēc dažāda veida bruņojuma. Ukrainas armijai vajadzīga aizsardzība kaujas laukā, un to nodrošina artilērija, bruņumašīnas, tanki un cita tehnika.
Tikmēr Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam pārsniedza 120 tūkstošus. Pēdējā diennakts laikā iznīcināti vēl 600 iebrucēji.
“Tagad izskatās, ka [konflikts] ieslīdzis tajā fāzē, kad
abām pusēm šobrīd ir vairāk vai mazāk paritāte militāros spēkos.
Lai gan krievi uzbrūk un izvērš savu uzbrukumu Zaporižjē, tomēr viņiem nav tāda pārspēka, lai viņi gūtu izšķirošu uzvaru. Abas puses dara visu, lai uzvarētu militāri konfliktā. Krievi mobilizē savas vienības, gatavo vēl vienu armiju, kas stāv ārpus Ukrainas teritorijas un patiešām ir gatava uzbrukumam. Attiecīgi ukraiņi mēģina dabūt modernos ieročus, lai varētu pastiprināt savu armiju un gūtu izšķirošus panākumus kaujas laukā,” intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Saeimas deputāts, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs (“Apvienotais saraksts”).
Viņš norādīja arī uz Bahmutas aizsardzību, sakot, ka no militāra viedokļa Ukrainai nav izdevīgi censties noturēt šo pilsētu. Taču no politiskā viedokļa tas esot saprotams.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
