Nav panākta vienošanās par banku uzraudzību

Eiropas Savienības valstīm pagaidām nav izdevies vienoties par to, ko iesākt ar bankām ārkārtas situācijā. Pēc gandrīz diennakti ilgām sarunām Luksemburgā Eiropas Savienības finanšu ministri nav spējuši rast risinājumu tam, kā laikus apturēt to banku darbību, kas tuvojas bankrotam un var apdraudēt gan nacionālās valsts, gan arī Eiropas Savienības ekonomiku.

Līdz pat agram šīs dienas rītam Eiropas Savienības finanšu ministri nespēja rast kopīgu valodu un vienoties par to, kā slēgt brūkošas bankas, pirms tās spējušas nodarīt pārlieku lielu postu gan nacionālajai, gan visas Eiropas Savienības ekonomikai.

Strīdus punkts izrādījies jautājums par to, cik daudz naudas būtu jāiegulda mītnes zemei un kreditoriem, lai likvidētu problēmās nonākušo banku. Te uzskatu plaisa pavērusies starp eirozonas valstīm un tām, kas vēl nav vienotās valūtas grupā un nevar pretendēt uz to banku glābšanai paredzēto naudas fondu, kas pieejama eirozonas valstīm.

Arī citas valstis, piemēram, Francija un Lielbritānija prasa elastīgākus nosacījumus un iespēju izvēlēties, kuri kreditori procesā piedalās, uzskatot, ka varētu rasties situācija, ka nozīmīgas kompānijas, spiestas ieguldīt banku glābšanā, varētu ciest zaudējumus un tas nenāktu par labu valsts ekonomikai. Savukārt, Vācija, sliecas stingrāku nosacījumu virzienā, kur nekādas atkāpes nav pieļaujamas.

Ja vienošanās būtu izdevusies, valstis būtu spērušas būtisku soli uz priekšu šobrīd ļoti aktuālajās, bet arī visai akmeņainajās sarunās par kopīgu banku savienību, kurā paredzēts ieviest stingrāku finanšu institūciju uzraudzību, kas pasargātu valstis no tādām smagām krīzēm, kādas vairākas piedzīvojušas pēdējo gadu laikā.

„Laiks ir iztecējis, šis ir ārkārtīgi smags jautājums,” tā, noslēdzoties sanāksmei bez rezultāta, atzina Eiropas Savienībā prezidējošās Īrijas finanšu ministrs Maikls Nūnens. Tomēr visai būtisks progress ir noticis un ļoti dziļās viedokļu atšķirības ir izlīdzinājušās, secināja Nūnens.

Eiropas Savienības finanšu ministri pie sarunu galda atgriezīsies nākamajā trešdienā, lai tomēr censtos panākt lēmumu īsi pirms arī nākamnedēļ gaidāmās Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmes Briselē.

Jautājums par kopīgu banku uzraudzību dienas kārtībā parādījies pēc tam, kad ļoti smagās problēmās nonāca vairāku Eiropas Savienības valstu un īpaši eirozonas bankas. Pēdējo bīstamāko situāciju pirms gada, aizvadītajā jūnijā, piedzīvoja Spānija ar valsts lielāko banku uz sabrukuma sliekšņa, kā rezultātā Brisele bija spiesta nekavējoši reaģēt un taisnā ceļā aizdot naudu Spānijas grimstošajam finanšu sektoram.

Ar kopīgu banku uzraudzības sistēmu Eiropas Savienība arī plāno ne tikai novērst līdzīgus pēkšņus finanšu ugunsgrēkus, bet arī stiprināt ārējo tirgu un investoru uzticību Eiropas Savienībai kopumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti