"Mēs novēlējām sekmīgas sarunas ar visnotaļ spēcīgu partneri, nepiekāpjoties tur, kur piekāpšanās nebūtu pamatota," viņš norādījis kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu, kas ieradies vizītē Viļņā.
Vienlaikus Nausēda uzsvēris, ka piekāpšanās vajadzīga arī no Krievijas puses, jo "tikai tad tās varēs saukt par sarunām". Viņš izteicis cerību, ka sarunu rezultāti ļaus mazināt spriedzi reģionā, atjaunot Ukrainas teritoriālo integritāti un dos iespēju Ukrainai un Krievijai sadarboties kā līdzvērtīgām partnerēm.
Zelenskis savukārt atzinis, ka no paredzētās tikšanās Parīzē negaida lielas uzvaras vai iespēju "pabeigt karu jau rīt".
"Es kā karā iesaistītas valsts prezidents gribu gūt skaidru sapratni, kad un kā mēs tiešām varam apturēt šo karu," viņš norādījis.
Ukrainas prezidents pagaidām nav apstiprinājis mediju informāciju par Parīzē iespējamo viņa tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet piebildis, ka vajadzības gadījumā atsevišķi tiktos gan ar viņu, gan ar Vācijas vai Francijas līderiem.
Paredzēts, ka Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas vadītāji 9.decembrī tiksies Parīzē jaunā Ukrainas miera sarunu kārtā tā dēvētajā Normandijas formātā.
Iepriekšējais Normandijas formāta samits notika Berlīnē 2016.gadā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, un kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Tiekoties ar Nausēdu, Zelenskis arī pateicās par Lietuvas lomu Ukrainas centienos veikt reformas un atzina, ka valdībā ir runājis par Lietuvas bažām saistībā ar Astravjecas kodolstaciju, kas ir viens no strīdus punktiem abu attiecībās.
