NATO vīlusies par Krievijas atteikšanos no līguma par konvencionālo bruņojumu Eiropā

NATO pauž vilšanos par Krievijas lēmumu apturēt dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. 

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gan nekomentē, kādas sekas šim Krievijas solim varētu būt, taču norāda, ka šis bija veids, kā valstīm kontrolēt un ierobežot ieroču izmantošanu.

Tikmēr arvien ir maz precīzu ziņu, kas tieši notiek ar Krievijas atbalstītajiem bruņotajiem spēkiem Ukrainas teritorijā. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbetgs neizslēdz, ka varētu notikt pārgrupēšanās jaunām kaujām.

Stoltenbergs, viesojoties sabiedroto spēku Eiropas virspavēlniecības štābā Beļģijas pilsētā Monsā un vēlāk tiekoties ar žurnālistiem, pauda vilšanos, ka Krievija ir nolēmusi pilnībā norobežoties no līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Tā bija iespēja valstīm sēsties pie galda un izrunāt ieroču samazināšanu un kontroli, sacīja Stoltenbergs. 

„Mēs esam sarūgtināti par Krievijas lēmumu apturēt savu dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā konsultatīvajā grupā. Mēs joprojām atbalstām visus pūliņus īstenot ieroču kontroli, un tieši šī konsultatīvā grupa regulāri tiekas, lai diskutētu par to, kā līgums tiek īstenots dzīvē. Krievija jau 2007.gadā vienpusēji paziņoja, ka līgumu nepildīs,” pauda NATO vadītājs.  

“Mēs tiešām esam vīlušies, jo uzskatām, ka šādas diskusijas par ieroču samazināšanu un kontroli ir svarīgas,” sacīja Stoltenbergs.

Tikmēr ziņas no arvien konflikta skartās Ukrainas nevieš pilnīgu pārliecību, ka pamiers tiek pilnībā ievērots. NATO ģenerālsekretārs atzina, ka tā kā novērotājiem nav iespēja kontrolēt robežas, nav izslēgts, ka smago ieroču atvilkšanas vietā no frontes Austrumukrainā notiek pārgrupēšanās jaunām kaujām.

To, ka klusums ir mānīgs, atzina arī NATO spēku virspavēlnieks Eiropā, ASV ģenerālis Filips Brīdlovs.

„Mēs esam novērojuši smago ieroču un karaspēka kustību pie kontaktlīnija, tomēr mēs patlaban nevaram saprast, kur tie dodas, - vai atpakaļ un šķērso Krievijas robežu, vai pārvietojas citur,” atzina Brīdlovs.

Gan Stoltenbergs, gan Brīdlovs norādīja, ka iespēja apmeklēt robežas starptautiskajiem novērotājiem šajā brīdī ir izšķiroši svarīga.

Tikmēr ASV ir paziņojušas, ka uz Ukrainu sūtīs vairāk nekā 200 kājnieku mašīnu "Humvee" un neapbruņotus bezpilota lidaparātus „Raven”. Tas varētu notikt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka Krievija no trešdienas aptur dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Krievija daļēji apturēja dalību līgumā jau 2007.gadā, un tagad paziņoja, ka no trešdienas aptur arī darbību līguma ievērošanas kontaktu grupas sēdēs, tādējādi apturot dalību lūgumā pilnībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti