ASV prezidents Barakas Obama apsūdzējis Maskavu par iebrukumu Ukrainā, brīdinot par sekām. Ukrainas bruņotie spēki stiprina pozīcijas stratēģiski svarīgajā Mariupoles pilsētā Azovas jūras piekrastē, gaidot prorkrievisko spēku tālāku ofensīvu. Bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins negaidīt publicējis paziņojumu, kurā apsūdzības par iebrukumu Ukrainā gan nepiemin ar nevienu vārdu. Tikmēr kļuvis zināms, ka Porošenko 18.septembrī Vašingtonā tiksies ar Obamu. Baltais Nams norāda, ka abi apspriedīs iespējas diplomātiskam risinājumam krīzei Ukrainas austrumos un turpmāku ASV atbalstu Ukrainai tās cīņā par suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Tiek ziņots, ka NATO dalībvalstu vēstnieki piektdien sanāk uz ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu situāciju. Kijeva ceturtdien paziņoja, ka valsts austrumos ienākuši Krievijas karavīri, un Ukrainas spēki zaudējuši Azovas jūras piekrastes pilsētu Novoazovsku, kas atrodas netālu no robežas un kur iepriekš situācija bija salīdzinoši mierīga. Tie atkāpušies uz netālu esošo stratēģiski svarīgo Mariupoles pilsētu, kur ieņem pozīcijas un veido nocietinājumus, sagaidot prokrievisko spēku tālāku ofensīvu.
NATO publiskojusi satelītattēlus, norādot, ka tie apliecina Krievijas spēku iesaistīšanos militārās operācijās Ukrainā. Augusta nogalē iegūtajos attēlos fiksēta Krievijas artilērijas vienību virzīšanās cauri Ukrainas laukiem un sagatavošanās darbībai Krasnodonas rajonā, teiks alianses paziņojumā.
ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien brīdināja, ka „notiekošais Krievijas iebrukums Ukrainā tikai izraisīs jaunus izdevumus un sekas Krievijai”. „Krievija iedrošina vardarbību. Krievija apmāca separātistus. Krievija viņus apbruņo. Krievija viņus finansē. Krievija ir tīši un vairākkārt pārkāpusi Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Un jaunie attēli ar Krievijas bruņotajiem spēkiem Ukrainas teritorijā to padara skaidri redzamu visai pasaulei,” teica Obama.
Obama draudēja ar jaunām sankcijām pret Maskavu, bet izslēdza jebkādu ASV militāru rīcību šī konflikta risināšanai. Sestdien ES līderu samitā Briselē tiks apspriestas tālākas sankcijas pret Krieviju, apstiprinājusi Vācijas kanclere Angela Merkele, atzīstot, ka pēdējās dienās, pēc Minskas sanāksmes, kur tikās Ukrainas un Krievijas prezidenti, situācija ir pasliktinājusies.
Ceturtdien arī notika ANO Drošības Padomes ārkārtas sanāksme Ņujorkā, kur Francija brīdināja, ka konflikts Ukrainas austrumos ir smagākā krīze Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Bet Krievijas pārstāvis Vitālijs Čurkins par notiekošo atkal apsūdzēja Ukrainu un ASV, Kijevas operācijas pret prokremliskajiem separātistu kaujiniekiem raksturojot kā karu pret savu tautu, bet arī atklāti atzīstot, ka separātistu vidū ir kaujinieki no Krievijas.
Visiem ir zināms, ka Ukrainas austrumos ir krievu brīvprātīgie. To neviens neslēpj. Gribētos, lai līdzīgu caurskatāmību izrādītu arī dažas citas valstis. Lai mūsu amerikāņu kolēģi pastāsta, ar ko Ukrainas drošības un aizsardzības padomes ēkā nodarbojas vairāki desmiti amerikāņu padomnieku,” norāda Čurkins.
Savukārt ASV pārstāve Samanta Pauere aicināja Maskavu „beigt melot” par savu saistību ar konfliktu Ukraina austrumos.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins nācis klajā ar paziņojumu, kurā nevis komentē apsūdzības par Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet vēršas pie separātistu kaujiniekiem, viņus aicinot izveidot humāno koridoru un izlaist aplenkumā nonākušus Ukrainas karavīrus. Paziņojumu Kremlis publicējis visai neierastā diennakts laikā - aizvadītajā naktī.
Reaģējot uz Putina aicinājumu, Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Zorjans Škirjaks paziņoja, ka līdz ar to Putins oficiāli atzinies „līdzdalībā terorismā”.
