Rasmusens uzsvēra, ka Ātrās reaģēšanas spēkus veidos kā atbildi uz Krievijas agresīvu politiku.
Decision is clear: #NATO protects all Allies at all times. Clear message to any potential aggressor: attack 1 Ally & face all Allies
— AndersFogh Rasmussen (@AndersFoghR) September 5, 2014
Rasmusens paziņojis, ka Ātrās reaģēšanas spēkos būs vairāki tūkstoši sauszemes spēku karavīru, kas būs gatavi reaģēt uz krīzes situācijām dažu dienu laikā, ziņo ārvalstu masu mediji.
Reaģēšanas spēkiem būs sauszemes tehnika un arī kuģi.
Jaunais NATO rīcības plāns stiprinās NATO kolektīvas drošības spējas, uzsvēra Rasmusens, vēsta „Toronto Star”. Viņš informējis, ka NATO attīstīs arī kontroles un komandinfrastruktūru alianses austrumu teritorijās.
Viņš arī uzsvēra, ka jebkurš, kurš apdraudēs kādu NATO dalībvalsti, sastapsies ar visas alianses atbildi.
Tāpat NATO valstu līderi vienojušies, ka nākamais NATO samits notiks 2016.gada Varšavā.
Jau vēstīts, ka ticis gaidīts ļoti detalizēts Rīcības gatavības plāns, kurā tiktu ietverta arī pilnīgi jauna ārkārtīgi ātras reaģēšanas jeb triecienspēka izveidošanu. Tās uzdevums būtu ļoti īsā laikā, maksimāli divās dienās nokļūt draudējuma vietā. Plānots, ka šos uzdevumus NATO spēki pildītu rotācijas kārtībā. Iepriekš izskanējis, ka tie varētu būt ap 4000 karavīru lieli, taču NATO vadība sīkākas detaļas pagaidām neizpauž.
Iepriekš žurnālistiem Briselē NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pauda - pamatlīnija ir tāda, ka turpmāk NATO spēki būs vēl vairāk redzami tieši alianses Austrumeiropas valstīs un tas nozīmē – arī Baltijā.
NATO samitā Velsā valstu līderi vienojas principiāli, bet tālāk jau tehniski precīzi visu plānos militārie eksperti. Eksperti noteiks, vai, kur, cik un kāda infrastruktūra būs vajadzīga, lai jaunos ātrās reaģēšanas spēkus varētu uzņemt. Šeit arī gūsim atbildi uz jautājumu par NATO bāzēm Baltijā un Latvijā.
