NATO galvenajā mītnē Briselē trešdien pulcējušies dalībvalstu aizsardzības ministri, Latviju gan pārstāv valsts sekretārs. Šī tikšanās notiek pa vidu starp Velsas samitu un nākamā gada jūlijā gaidāmo lielo samitu Varšavā.
Šajā nedēļā izskanējuši paziņojumi par NATO ātrās reaģēšanas spēku vairāk nekā dubultošanu un ASV smagā bruņojuma izvietošanu Baltijā. Tas viss kopā rada sajūtu, ka Krievijas agresiju Ukrainā NATO uztver nopietni, lai arī dažu dalībvalstu budžeti par to vēl neliecina.
NATO ģenerālsekretāram Jenss Stoltenbergs trešdien pat nācās skaidrot, vai šīs darbības nozīmē, ka NATO sāk bruņošanās sacensību, kā to pārmet Krievija. „NATO ir aizsardzības alianse un tas, ko mēs darām, ir aizsardzība. Mēs reaģējam uz jauniem un arvien pieaugošiem izaicinājumiem drošības jomā. Bet viss, ko mēs darām, ir aizsardzība – tā ir proporcionāla un pilnībā saskaņota ar mūsu starptautiskajām saistībām,” sacīja Stoltenbergs.
Šoreiz pēc ilgāka pārtraukuma tiek runāts arī par kodolieroču tēmu. Interesanti, ka šeit uz brīfingu bija uzaicināti žurnālisti no Krievijas, no kuriem viens gluži atklāti lūdza komentēt slepenu NATO dokumentu par šo tēmu. Tātad tas vairs nebija tik slepens. Ministri runās arī par hibrīdkara draudiem un mēģinās vienoties, pēc kādiem kritērijiem to atpazīt un kur NATO var palīdzēt, jo hibrīdkarš pamatā izmanto valsts nemilitāro ievainojamību.
