Panorāma

Pensiju pārvaldnieks “Indexo” iziet akciju tirgū

Panorāma

Panorāma

NATO: Kanāda vadīs brigādes izveidi Latvijā

NATO valstu līderi atzīst Krieviju par nopietnu draudu un vienojas palielināt Baltijas valstu aizsardzību

NATO valstu līderi ir vienojušies izveidot armijas brigādi katrā no Baltijas valstīm un palielināt kopējo ātrās reaģēšanas spēku apjomu līdz vairāk nekā 300 000 karavīru. Šāds lēmums trešdien oficiāli ir apstiprināts Madridē notiekošajā samitā. Arī ASV prezidents Džo Baidens ir paziņojis par plāniem palielināt amerikāņu karaspēka daudzumu Eiropā.

Krievija rada nopietnus draudus NATO valstīm, un līdz ar to aliansei ir jāreaģē, palielinot austrumu flanga un tostarp arī Baltijas valstu aizsardzību. Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, kas izriet no NATO valstu līderu sanāksmes Madridē.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš attālināti uzrunāja NATO līderus, norādīja – NATO tikai tagad atzīst Krieviju par draudu, lai gan Krievija jau sen uztvērusi NATO kā savu ienaidnieku.

NATO valstu līderi atzīst Krieviju par nopietnu draudu un vienojas palielināt Baltijas valstu aizsardzību
00:00 / 04:10
Lejuplādēt

NATO lēmumi palielina mūsu drošību

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ir apmierināts ar tikšanās laikā panākto.

"Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu izvirzītie mērķi ir sasniegti. NATO reaģēs uz jebkāda veida apdraudējumu un arī apdraudējuma palielinājumu – tas ir paredzēts šajā pamatkoncepcijā. Ja būs lielāki draudi, būs vēl vairāk pasākumu, lai šos draudus novērstu."

"NATO kaujas grupas tiks palielinātas līdz brigādes līmenim. Mēs esam vienojušies ar Kanādu, ka Kanāda kā ietvarnācija strādās pie brigādes veidošanas, lai sasniegtu šo rezultātu. Brigāde nozīmē ne tikai cilvēku skaitu, bet primāri modernajā militārajā stratēģijā tas nozīmē kaujasspējas."

Lielais nezināmais bija, vai tā būs pastāvīga klātbūtne, vai daļa no karavīriem rotēs un atradīsies savā mītnes zemē.

Levits skaidro: "Viena daļa, kas ir pastāvīgi, kas, protams arī rotē pēc kāda laika, un viena daļa, kas ir aizmugurē. Mēs esam panākuši vienošanos ar Kanādu un mēs to šodien parakstīsim, ka Kanāda būs tā NATO dalībvalsts, kas vadīs šo procesu - palielināt NATO klātbūtni līdz brigādes līmenim, respektīvi kaujas spējas līdz brigādes līmenim."

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver: "Pašreizējie lēmumi palielina mūsu drošību. Bet drošības vide ir tik mainīga, ka ne diplomāti, ne bruņoto spēku eksperti, ne aizsardzības plānotāji ne Rīgā, ne Briselē, ne Vašingtonā atslābt nevar, nemitīgi situācija mainās – tai būs jāseko līdzi un nepieciešamības gadījumā jāpielāgojas. Un tā ir tā elastība, par ko šodien runāja samitā."

Uz LTV jautājumu, vai ar šo NATO brigādes klātbūtni pietiek, lai Latvija būtu gatava atvairīt Krievijas iebrukumu, ja tāds notiktu, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš atbildēja:

"Uz šodienu pietiek. Brigāde ir tas, ko mēs esam panākuši, un šis samits konkrēti pasaka vienu ļoti svarīgu lietu, ko vajadzētu atcerēties. Ja iepriekš mums visa sistēma Baltijas reģionā tika balstīta uz atturēšanu caur klātbūtni, tad tagad visa sistēma pāriet uz atturēšanu caur reālu konvencionālo spēju būvniecību. Un brigāde ir tikai viens  elements no šīs sistēmas."

Latvijā jāveido jauna karaspēka bāze

Pašlaik runa ir ne tik daudz par Latvijā esošo karavīru skaita palielināšanu, jo pie mums jau atrodas ap 3000 citu alianses valstu militārpersonu, bet gan par tehniku, spējām un komandstruktūru.

Tam visam vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri. Jaunā bāze nebūs Alūksnē, bet tuvāko nedēļu laikā būs zināms, tieši kur tā tiks veidota.

Kalniņš sacīja, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums par jaunās bāzes atrašanās vietu.

"Mums ir jāuzbūvē sistēma, kas var ļoti ātrā laikā reaģēt uz jebkuru apdraudējumu kā tādu. Te vajadzētu izvairīties no skaitliskajiem rādītājiem. Nerunāt ne par brigādi, ne par karavīru tūkstošiem, bet mums ir vajadzīga spēja, kas sastāv kompleksi no reaģēšanas ātruma, no speciāli iezīmētajiem spēka veidiem un konkrēti jau pieņemtajiem lēmumiem – kas ko darīs."

ASV palielinās militāro klātbūtni Eiropā

Arī ASV gatavojas būtiski palielināt savu klātbūtni Eiropā. Baltā nama saimnieks Džo Baidens ir paziņojis, ka ASV nosūtīs papildus karaspēku uz Baltijas valstīm un palielinās savu rotējošo militārpersonu skaitu arī citur Eiropā. Tostarp ASV turpmāk Rumānijā uzturēs papildu brigādi ar aptuveni 3000 karavīru un 2000 atbalsta personāla. Savukārt Polijā tikšot izveidots pastāvīgais militārais štābs, piebilda Baidens.

"Tā kā Putins ir sašķaidījis mieru Eiropā un uzbrucis mūsu noteikumos balstītās kārtības pamatiem, ASV un mūsu sabiedrotie palielinās savu ieguldījumu. Mēs darīsim vairāk," sola Baidens.

"Mēs pierādām, ka NATO šobrīd ir vajadzīgāka nekā jebkad un svarīgāka nekā jebkad. Putins šobrīd noskatās uz Eiropas federalizāciju. Viņš noskatīsies arī uz NATO lomas palielināšanos Eiropā. Tas ir tieši tas, ko viņš nevēlējās. Bet tas ir tieši tas, kas ir jādara, lai garantētu drošību Eiropā."

Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa secina:

"Tad, kad par šo NATO samitu runā kā par vēsturisku samitu – tā nav tikai koķetēšana, jo tas faktiski ir pirmais NATO samits, kas notiek kara apstākļos, kara apstākļos pie alianses austrumu robežas."

"Un līdz ar to arī šie militārie lēmumi tik apņēmīgi un tik nozīmīgi, ka viņi netiek prognozēti kaut kādam iespējamam scenārijam kaut kad ļoti tālu nākotnē vai arī neiespējamam scenārijam, bet tā ir politiskā un militārā apņemšanās no NATO puses pildīt tās saistības, kuras tā ir uzņēmusies vēl 1949. gadā ar Vašingtonas līguma 5. pantu."

Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO uzlabos kopējo drošību

Baltijas valstu drošību stiprinās arī Zviedrijas un Somijas dalība aliansē, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs. Viņš cer, ka abu valstu iestāšanās protokola ratifikācija 30 alianses valstu parlamentos varētu notikt diezgan raiti un neaizņems vairākus gadus.

"Ir bijušas divas sarežģītas, no militārā viedokļa, vietas – Suvalku koridors un Gotlandes sala. Kas kontrolē Gotlandes salu, tas lielā mērā kontrolē lielu daļu Baltijas jūras, un mums tas ir būtiski.

Protams, ka tajā brīdī, kad Zviedrija un Somija kļūst par daļu no NATO alianses, tad ir vienotie aizsardzības plāni. Tam ir pilnīgi cita nozīme arī mūsu aizsardzībā. Papildu karaspēks, papildu  aizsardzība – tie ir visi tie ieguvumi."

Piekrītot Somijas un Zviedrijas dalībai NATO, Turcija ir paziņojusi, ka tā ir saņēmusi no šīm valstīm visu, ko ir vēlējusies. Tomēr nevar izslēgt, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija neizdos Turcijai tos aptuveni 30 cilvēkus, ko tā vēlas tiesāt, iestāšanās protokola ratifikācija Turcijas parlamentā varētu iestrēgt.

Nākamais NATO līderu samits notiks 2023. gadā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt