NATO valstu ārlietu ministri lems par Melnkalnes gatavību aliansei

NATO mītnē Briselē sākas alianses ārlietu ministru sanāksme, kurā būs jāvienojas, vai uzaicināt Melnkalni pievienoties NATO. Melnkalne jau vairākus gadus risina sarunas ar aliansi un veic reformas, lai atbilstu kritērijiem. Sabiedrības noskaņojums pašā valstī ir dažāds. Izskan spekulācijas, ka negatīvo noskaņojumu pret NATO veicina Krievija.

Nedaudz vairāk kā pusmiljonu iedzīvotāju lielā Balkānu valsts Melnkalne, kura tikai pirms deviņiem gadiem ieguva pilnīgu neatkarību, atdaloties no Serbijas un Melnkalnes savienības, visus šos gadus noteikti un mērķtiecīgi virzījusies uz dalību NATO. Melnkalnes karavīri ir piedalījušies operācijās Afganistānā, Libērijā un Somālijā, un valsts vienmēr šajā ceļā guvusi plašu atbalstu no Vācijas, ASV, Rumānijas un Turcijas. Šajās dienās NATO ārlietu ministriem ir jāizlemj, vai Melnkalnei beidzot dot zaļo gaismu un oficiāli uzaicināt dalībai NATO.

Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš pirms neilga laika pats bija vizītē Melnkalnē, vēl pirms NATO tikšanās ir piesardzīgs un neapgalvo, ka uzaicinājums pilnīgi noteikti būs:

„Melnkalne ir nogājusi garu ceļu, lai pievienotos eiroatlantiskajai ģimenei. Vēl ir daudz darāmā. Ielūgums Melnkalnei būtu vēsturisks lēmums. Tas būtu mūsu signāls tam, cik apņēmības pilni esam būt kopā ar Rietumbalkāniem, kā arī tam, ka mūsu atvērto durvju politika ir spēkā. Taču patlaban es nevaru jau priekšlaikus prognozēt, ko ministri izlems.”

Lēmumam ir jābūt trešdien agri no rīta, apliecināja Stoltenbergs. Viņš arī minēja, ka līdz gala iestāšanās brīdim vēl paies daži mēneši sarunās; un arī visām 28 NATO dalībvalstīm šis lēmums būs jāratificē nacionālajos parlamentos un arī tas prasīs laiku, tādēļ precīzu iestāšanās dienu pagaidām ir grūti noteikt.

Cerīgs par dalībvalstu pozitīvu atbildi ir Melnkalnes ārlietu ministrs Igors Lukšičs.

„Es ticu, ka prognozes ir labas, esam saprātīgi optimistiski, taču tas, protams, būs dalībvalstu lēmums, un tas būs visu vienots lēmums. Mēs, manuprāt, esam izdarījuši to, ko no mums prasīja aizvadītajā gadā Velsas samitā. Arī tad jau bijām gatavi, taču tagad, manuprāt, esam vēl labākā formā. Nesen Melnkalnē bija protesti pret iestāšanos NATO un to nolūks bija mobilizēt anti-NATO sabiedrības daļu. Ne visi, kas bija sapulcējušies, ir pret NATO kā tādu, bet viens no motīviem bija destabilizēt valsti pirms NATO ielūguma pievienoties aliansei,” saka Lukšics.

Vaicāts par to, kā NATO raugās uz Melnkalnes sabiedrības dažādajiem noskaņojumiem pret aliansi, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka tās ir demokrātiskas diskusijas, kurās ir dažādi viedokļi. Viņš atturējās komentēt to, vai šeit iejauktas Krievijas intereses, kā tas iepriekš izskanējis presē. „Radio Brīvā Eiropa” plaši vēstījis, ka sabiedrības protesti ir Melnkalnes prokrievisko partiju mudināti un organizēti, kuros pieprasīta arī valdības atkāpšanās. Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs ir vainojis Krievijas un Serbijas pirkstu šajos centienos. Vēl aizvadītajā nedēļā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs bija paziņojis, ka Melnkalnes iestāšanās NATO un līdz ar to alianses paplašināšanās būs vēl viens trieciens Krievijas un NATO attiecībām.

Kā ''Radio Brīvā Eiropa'' norādījis pētnieks un viens no galvenajiem sarunu vedējiem Bosnijas un Kosovas krīzē deviņdesmitajos gados Volfgangs Petrihs, Balkāni nav Krievijas interešu reģions numur viens, taču tā izmanto jebkuru iespēju kritizēt vai ietekmēt NATO paplašināšanos.

Kā zināms, alianse līdz šim jau ir uzņēmusi Balkānu reģiona valstis – Albāniju, Horvātiju un Slovēniju. „Tā ir laba zīme, ka kaimiņvalstis pievienojas aliansei,” sarunā ar Latvijas Radio uzsver Albānijas ārlietu ministrs Ditmirs Bušati:

„Albānija un Horvātija abas atbalsta Melnkalnes pievienošanos NATO. Tas būs liels ieguvums visiem, arī NATO, jo alianse sniegsies no Lisabonas līdz Stambulai. Savukārt Melnkalne, cerams, šādā gadījumā varēs piedāvāt lielāku demokrātisko stabilitāti un izaugsmi ne vien pašas iedzīvotājiem, bet arī visam reģionam kopumā. Runājot par Krieviju, mēs redzam arvien lielākas un augošākas Krievijas intereses un aktivitāti mūsu reģionā. To apliecina ne vien Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumi, bet arī dažādi citi veidi, kā šis vēstījums tiek nodots, un es pavisam nebūtu pārsteigts par kādu reakciju saistībā ar Melnkalnes pievienošanos NATO.”

Līdz šim no visām NATO dalībvalstīm visskeptiskākā ir bijusi Francija, un vēl martā prezidenta Fransuā Olanda administrācija norādīja, ka Melnkalne nav gatava dalībai NATO. Taču neoficiāli avoti vēsta, ka Francija, visticamāk, piekāpsies.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti