Līdz nākamajam NATO samitam Briselē ir atlikušas vien piecas nedēļas. Dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās tradicionāli ir reize, kad tiek sagatavota lielā samita dienaskārtība, kā arī apspriesti politiskās dienaskārtības jautājumi.
Kā pirms gaidāmās tikšanās paziņojis NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs, ministru sarunu laikā plānots spriest galvenokārt par alianses aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu. Tieši tāpēc ir ierosināts palielināt komandstruktūru par 1200 cilvēkiem, vienoties par to, ka Apvienoto spēku Atlantijas vadība bāzēsies Norfolkā, ASV, atbildot par kuģošanas līniju aizsardzību šajā reģionā, bet atbalsta spēku vadība – Ulmā, Vācijā. Šis komandcentrs būs atbildīgs par spēku pārvietošanās koordinēšanu Eiropā.
Pēc Stoltenberga vārdiem, tas ļaus pārvietot spēkus pāri Atlantijas okeānam bez liekas kavēšanās.
NATO ģenerālsekretārs arī paudis cerību, ka šajā neparedzamajā laikā ministriem izdosies vienoties arī par NATO Gatavības iniciatīvu jeb "četriem trīsdesmitniekiem". NATO gatavības iniciatīva nozīmē, ka sabiedrotajiem līdz 2020.gadam būs 30 mehanizētie bataljoni, 30 gaisa spēku eskadriļas un 30 kaujas kuģi, kuri būs kaujas gatavībā 30 dienās vai īsākā laikā. "Tas nenozīmē jaunu spēku izveidošanu vai izvietošanu. Runa ir par mūsu esošo spēku gatavības paaugstināšanu visās sabiedrotajās valstīs."
Stoltenbergs norādījis, ka tikšanās laikā liela uzmanība tiks pievērsta arī aizsardzības finansējumam un izdevumu sloga dalīšanai starp dalībvalstīm.
Jau ziņots, ka īpaši kritiski pret pašreizējo finansējuma sadali ir iestājušās Amerikas Savienotās Valstis (ASV), kuras pieprasa, lai pārējie sabiedrotie pēc iespējas ātrāk sasniedz alianses prasītos 2% no IKP aizsardzībai. Stoltenbergs norādījis, ka šajā jautājumā ir vērojamas pozitīvas tendences, taču vēl tāls ceļš ejams.
Divu dienu tikšanās laikā tiks spriests arī par NATO dalībvalstu iesaistīšanos dažādās starptautiskās operācijās, sadarbību cīņā pret starptautisko terorismu, kā arī, piemēram, sadarbību ar Eiropas Savienību. Par šādas sadarbības galveno mērķi Stoltenbergs nosaucis militārās mobilitātes nodrošināšanu.
Ņemot vērā pēdējā laikā pieaugošās domstarpības atsevišķu NATO dalībvalstu starpā, īpaši Irānas kodolprogrammas jautājumā, pamatots ir jautājums, vai pieaugošās nesaskaņas starp ASV un citiem sabiedrotajiem nevar ietekmēt sadarbību alianses iekšienē? Stoltenbergs norādījis, ka atšķirīgi viedokļi ir pilnīgi normāla parādība.
"Mēs atšķirīgus viedokļus esam redzējuši arī agrāk. Piemēram, piecdesmitajos gados NATO sabiedrotajiem bija atšķirīgi viedokļi par Suecas krīzi, vai Irākas kara gadījumā 2003.gadā. Domstarpības sabiedroto vidū nav nekas jauns.
Taču mēs atkal un atkal esam redzējuši, ka spējam apvienoties ap NATO centrālo uzdevumu – aizsargāt vienam otru, par spīti atšķirībām.
Mans uzdevums ir nodrošināt, lai tā tas būtu arī tālāk, par spīti domstarpībām tirdzniecības, klimata pārmaiņu vai kādā citā jomā," teica Stoltenbergs.
Arī ASV vēstnieks NATO Kajs Beilijs Hačinsons uzsvēris, ka alianses spēks un vienotība nav apdraudēti.
