Stoltenbergs aicināja pievērst uzmanību faktam, ka Krievija aktīvi iegulda aizsardzībā un demonstrē vēlmi izmantot spēku, mudinot NATO valstis izturēties atbildīgi pret savu drošību. Viņš arī atgādināja, ka NATO plāno dažādas aktivitātes, tostarp Baltijā, lai apstiprinātu alianses klātbūtni vietās, kuras visvairāk bažījas par Krievijas agresiju.
Izvērtējot aizvadīto gadu un vienlaikus iezīmējot jaunā gada lielākos izaicinājumus, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sāk ar zīmīgākajiem skaitļiem, kas raksturo dažādas alianses aktivitātes vai notikumus, un starp tiem ir arī skaitlis 400 – aptuveni tik daudz reižu pērn NATO iznīcinātāji pārtvēruši Krievijas lidaparātus un īpaši daudz pie Baltijas.
„Vairāk nekā 150 šo manevru veikušas tieši NATO – Baltijas gaisa patruļas. Tas ir četras reizes vairāk nekā 2013.gadā. Mēs turpinām būt modri,” sacīja Stoltenbergs.
NATO vadītājs norādīja, ka Krievija jūtami pastiprina savas aizsardzības spējas, un tādēļ NATO valstīm nevajadzētu pret to izturēties vieglprātīgi, neatvēlot pietiekamu daļu naudas aizsardzības budžetā:
„Mēs redzam, ka Krievija jau gadiem ir palielinājusi savas investīcijas aizsardzībā. Par spīti ekonomiskajai krīzei un finansiālajām problēmām tā turpina aizsardzību uzskatīt par prioritāti. Bet tajā pašā laikā NATO savus izdevumus aizsardzībai ir samazinājusi, īpaši tas ir noticis Eiropā.”
„Vēl bez investīcijām aizsardzībā Krievija ir arī attīstījusi spējas, piemēram, ļoti īsā laikā – dienās vai pat stundās izvietot desmitiem tūkstošu karavīru. Turklāt Krievija arī parāda, ka ir gatava šo spēku likt lietā. Mēs esam to redzējuši Gruzijā, Moldovā un tagad arī Krimā un Austrumukrainā. Daļēji visu šo iemeslu dēļ mēs, NATO, esam nolēmuši mainīt mūsu aizsardzības stāju, padarīt mūsu spēkus daudz gatavākus un rotācijas kārtībā pastiprināt mūsu klātbūtni alianses austrumu daļā,” sacīja Jenss Stoltenbergs.
Jau nākamnedēļ NATO mītnē Briselē kopā nāks dalībvalstu aizsardzības ministri, un viens no uzdevumiem, kā to šodien uzsvēra arī NATO ģenerālsekretārs, būs apstiprināt īpaši ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punktu veidošanu Baltijā, Rumānijā, Bulgārijā un Polijā. Tas nozīmē, ka drīzumā Latvijā veidos vienību, kuras uzdevums būs strādāt atbalsta punktā, rīkot mācības, atbildēt par loģistiku un krīzes gadījumā arī uzņemt ātrās reaģēšanas spēkus.
