Stoltenberga un Lavrova dialogs ir noticis ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā. Sarunā ar žurnālistiem ASV pilsētā Ņujorkā Stoltenbergs paziņoja, ka NATO vēlas izvairīties no jaunas bruņošanās sacensības un aukstā kara. Tāpēc organizācija strādā, lai veidotu konstruktīvākas attiecības ar bloka kaimiņvalsti Krieviju.
Tomēr NATO vadītājs norādīja, ka Maskava īsteno aizvien aktīvāku politiku, tostarp Ukrainā, Gruzijā un Sīrijā. Ziemeļatlantijas alianse arī seko Krievijas kara kuģu koncentrēšanai Vidusjūrā.
Kopš Krievijas agresijas Ukrainā NATO un Krievija ir pilnībā pārtraukušas praktisku sadarbību, taču turpina sarunāties.
Kopš 2014. gada, kad Krievija sāka agresiju Ukrainā un anektēja Krimu, NATO un Maskavas jau tā allaž sarežģītās attiecības ir kļuvušas pavisam vēsas un abu pušu pārstāvju tikšanās – pavisam retas.
Par spīti tam, ka nekādas praktiskas sadarbības nav, Krievija un NATO runā, lielākoties vēstnieku līmenī. Taču ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā, kur pulcējušies līderi no visas pasaules, abas puses ir izmantojušas brīdi sarunai. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ticies ar ļoti reto sarunu biedru Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Kopīga preses paziņojuma abiem nebija, taču rakstiskā, vēlāk žurnālistiem izplatītā vēstījumā NATO vadītājs atzinīgi izteicās par iespēju runāt ar Krievijas pārstāvi.
„NATO un Krievijai joprojām ir nopietnas nesaprašanās daudzos jautājumos, kas dialoga iespēju padara vēl svarīgāku. Mēs pārrunājām militāro gatavību un mācības, tajā skaitā Krievijas nesenos militāros treniņus „Vostok”, kā arī gaidāmās mācības, ko rīkos NATO,” norādīja Stoltenbergs.
“Es arī izcēlu NATO bažas par Krievijas agresijas turpināšanos Ukrainā un izteicu spēcīgu solidaritāti Lielbritānijai pēc ķīmiskajiem uzbrukumiem Solsberi. Ar ministru Lavrovu vienojāmies turpināt mūsu kontaktus,” pauda Stoltenbergs.
Krievijas nesenie militārie treniņi „Vostok 2018” jeb „Austrumi 2018”, pēc pašas Krievijas Aizsardzības ministrijas sacītā, ir bijuši vērienīgākie, kopš PSRS mācībām „Zapad 81” ("Rietumi 81") 1981. gadā. Mācībās piedalījās gandrīz 300 tūkstoši karavīru, 36 tūkstoši militārās tehnikas vienību un aptuveni tūkstotis lidaparātu.
Rietumvalstīs izskanēja bažas par šo mācību patiesajiem mērķiem, taču Krievija apgalvoja, ka tās nekādā gadījumā nav vērstas pret NATO vai kādu citu valsti. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš jau vairākkārt ir izteicies, ka viss liecina, ka Krievija audzē savus militāros spēkus un spējas un NATO šis fakts ir jāņem vērā, nostiprinot savējās.
Lai gan Stoltenbergs un Lavrovs sarunu noslēguši uz cerīgas sadarbības nots, neviena no pusēm dialoga laikā nav atkāpusies no savas militārās nostājas.
Sarunā ar aģentūru AFP Stoltenbergs arī komentējis nesenos Ukrainas prezidenta Petro Porošenko izteikumus par to, ka Ukraina līdz 2020. gada būtu gatava sasniegt NATO dalībvalsts kritērijus, liekot saprast, ka NATO Krievijai neprasīs atļauju uzņemt Ukrainu vai ne.
“Tas ir tikai Ukrainas ziņā izšķirties, vai iet NATO ceļu vai ne,” sacīja Stoltenbergs, piebilstot, „galu galā tās būs 29 NATO dalībvalstis, kas pieņems lēmumu”.
Krievijas puse savos komentāros pēc tikšanās bija daudz atturīgāka, un Ārlietu ministrija publiskoja vien īsu paziņojumu, kurā sacīts, ka abas puses ir pārrunājušas pašreizēja politiskā dialoga stāvokli un Krievijas un NATO dialoga izredzes.
Krievijas mediji vēsta, ka tās laikā pārrunātas vērienīgās Krievijas militārās mācības valsts austrumu daļā un Norvēģijā notiekošie NATO manevri "Trident Juncture".
