Šodienas jautājums

Šodienas jautājums - Saeimas koalīcijas un opozīcijas attiecības (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums

Šodienas jautājums - NATO iespējamā reakcija uz spriedzi Ukrainas pierobežā un notikumu ietekme uz alianses nākotni (Ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums - NATO iespējamā reakcija uz spriedzi Ukrainas pierobežā un notikumu ietekme uz alianses nākotni

NATO vadītāja vietniece: Spriedze pie Baltkrievijas robežas tik drīz nebeigsies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Neuzskatām, ka spriedze ar migrantu plūsmu pie Baltkrievijas un Eiropas Savienības valstu robežām tik drīz beigsies, intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” atzina NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.

“NATO ļoti rūpīgi seko tam, kas notiek Baltkrievijā, tam, ka ir samērā liels daudzums migrantu. Daļa no viņiem tiek sūtīti uz izcelsmes valstīm. Tomēr pilnīgi skaidrs, ka joprojām paliks cilvēki Baltkrievijas teritorijā, viņi nekur nepazudīs.

Tālākais jautājums, kas būs nākamie soļi. Neuzskatām, ka tā spriedze tik drīzā laikā vienkārši tāpat izbeigsies,” sacīja Braže.

Līdz ar to ārējo robežu stiprināšana ir ļoti būtiska. Un valstīm ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums nosargāt savas ārējās robežas, viņa sacīja.

Braže arī norādīja, ka NATO atsaucās Lietuvas aicinājumam nosūtīt palīdzību. Uz Lietuvu nosūtīta hibrīddraudu pretstatīšanas speciālistu komanda.

Būtiska esot arī izpratne par hibrīddraudiem un palīdzības sniegšanu šādā situācijā. Turklāt attiecībā uz hibrīddraudiem valstīm jāspēj ne tikai atpazīt dezinformāciju un ārējo ietekmi, bet arī pašām komunicēt ar cilvēkiem un izplatīt faktos balstītu informāciju.

Tāpat krīzes situācijās ļoti svarīga ir sabiedrības kopīgā izturētspēja un valsts iekšējā spēja strādāt kopā – valdībai, privātajam sektoram, nevalstiskajam sektoram, medijiem. Ir jārīkojas, papildinot vienam otru, lai visa sabiedrība saprastu, kas ir draudi. Un runa nav tikai par militāriem draudiem, sacīja Braže, uzsvērot, ka jebkura iedzīvotāja reakcija ir daļa no valsts atbildes uz mūsdienu draudiem.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.

Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti