Lai koordinētu turpmāko rietumvalstu atbalstu Ukrainai, tostarp smagā bruņojuma piegādi, trešdien Briselē tiekas aptuveni 50 valstu amatpersonas. Notikusi gan NATO dalībvalstu aizsardzības ministru, gan kontaktgrupas Ukrainas aizsardzības jautājumos sanāksme.

Ukrainai sola modernāko aprīkojumu

"Sabiedrotie ir apņēmušies turpināt nodrošināt Ukrainu ar nepieciešamo militāro aprīkojumu, tostarp smagajiem ieročiem un tālās darbības sistēmām. Sabiedrotie un alianses partneri jau ir nodrošinājuši Ukrainai militāro aprīkojumu miljardiem dolāru vērtībā, kā arī ekonomisko un humāno palīdzību," pavēstīja Stoltenbergs.

"Es sagaidu, ka Madrides samitā NATO sabiedrotie vienosies par visaptverošu palīdzības paketi Ukrainai.

Mēs palīdzēsim Ukrainai ilgtermiņā pāriet no padomju laika militārās tehnikas uz modernāko NATO aprīkojumu, kā arī uzlabot sadarbspēju ar NATO."

NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka tiks apspriests jauns spēku modelis, kas vērsts uz augstāku gatavību, un īpašu kaujas formējumu izveide, kas norīkoti konkrētu sabiedroto aizsardzībai.

Pirms šīm sanāksmēm Ukraina kārtējo reizi aicināja Rietumus paātrināt ieroču piegādes, no kurām ir atkarīgas valsts izredzes cīņā pret Krieviju.

Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks vēsta, ka atsevišķās vietās frontē Ukrainas un Krievijas artilērijas attiecība ir 1 pret 10.

Krievija mēģina vienoties ar Ķīnu

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš trešdien apmeklēja Rumānijā dislocētos franču karavīrus, sacīja, ka arī Eiropas Savienībai būtu jādomā, kā pastiprināt atbalstu Ukrainai. Viņš arī piebilda, ka Ukrainai nāksies runāt ar Krieviju, lai izbeigtu karu.

"Ukrainas prezidentam un viņa amatpersonām būs jāsāk sarunas ar Krieviju. Pie sarunu galda sēdēsim arī mēs, eiropieši, lai sniegtu drošības garantijas.

Mēs vēlamies būvēt mieru, kas nozīmē, ka kādā brīdī mēs visi gribēsim izbeigt cīņas un atgriezties pie sarunām. Krievija ir mums blakus. Tā ir šeit šodien, tā bija šeit vakar un tā būs šeit arī rīt," sacīja Makrons.

Trešdien notika Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina telefonsaruna. Tās laikā Ķīnas vadītājs apliecinājis, ka Pekina turpināšot stingri atbalstīt Krieviju tādos jautājumos kā suverenitāte un drošība. Sji Dzjiņpins arī esot paudis gandarījumu par Ķīnas un Krievijas ciešāku satuvināšanos pēdējos mēnešos.

Šī bija abu prezidentu otrā telefonsaruna kopš 24. februāra, kad Putins paziņoja par sava karaspēka iebrukumu Ukrainā. Ķīna nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Neizdodas veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no Severodoneckas

Aptuveni 1000 kilometru garajā frontē vissmagākās cīņas joprojām norisinās Luhanskas un Doneckas apgabalos, kur Krievijas spēki turpina apšaudīt ukraiņu pozīcijas ar artilēriju un reaktīvajiem šāviņiem.

Ukrainas aizstāvjiem arvien nelabvēlīgāka situācija veidojas Severodoneckas pilsētā, kuras lielāko daļu kontrolē iebrucēji. Krievijas karaspēks bez mitas apšaudot ukraiņu pozīcijas un civilo infrastruktūru, tāpēc nav iespējama civiliedzīvotāju evakuācija un humānās palīdzības piegādes.

Krievijas karaspēka spēcīgi apšaudītajā Severodoneckā trešdien neizdevās izveidot humāno koridoru, lai evakuētu vairākus simtus civiliedzīvotāju, kuri ir patvērušies ķīmiskajā rūpnīcā "Azot".

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.