Negaidītajā pārbaudē Krievijas centrālajā kara apgabalā, kuru ierosinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ir iesaistīti vairāk nekā 12 tūkstoši karavīru, 250 lidmašīnas un aptuveni 700 kaujas tehnikas vienību. Šo mācību laikā kaujas aviācija trenēs gaisa triecienus ar spārnotajām raķetēm. Pārbaudītas tiks arī pretraķešu aizsardzības sistēmas iekārtas. Savukārt personālsastāvam būs jāveic pārdislokācija, gan izmantojot dzelzceļu, gan pašu spēkus, kopumā veicot aptuveni tūkstoš kilometru.
Kā ziņo britu raidsabiedrības BBC korespondente, avoti Maskavā atzīst, ka šīs pārbaudes ir gatavošanās daudz plašākām mācībām – Centr 2015 – kuras gaidāmas tuvākajos mēnešos.
Kā norāda Krievijas aizsardzības ministrija, par notiekošajām armijas kaujas spēju pārbaudēm esot informēta arī Eiropas Drošības un Sadarbības organizācija (EDSO) un tās dalībvalstis. To varot uzskatīt par Krievijas labās gribas žestu, jo oficiāli nepieciešamības informēt par šādām mācībām neesot.
Krievijas mācības sākušās tajā pašā dienā, kad Zviedrijas ziemeļos mācības „Arctic Challange Excercise” uzsākuši arī NATO un Ziemeļvalstu spēki, izspēlējot ANO miera uzturēšanas misijas scenāriju. Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas kopīgajās mācībās piedalās arī karaspēka vienības un lidmašīnas no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes un neitrālās Šveices. Kā paziņojis Zviedrijas gaisa spēku komandieris, pulkvedis Karls Johans Edstrēms, šādu manevru mērķis ir sagatavot Zviedrijas un Eiropas gaisa spēkus nākotnes izaicinājumiem un misijām.
Kā jau ziņots iepriekš, pēdējā laikā daudzu Eiropas ziemeļu valstu bažas ir radījušas Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu un flotes kuģu un zemūdeņu aktivitātes savu robežu tuvumā. Tieši tāpēc ar šādām mācībām tiek veicināt gatavība iespējamām krīzēm un incidentiem. 5.jūnijā arī Baltijas valstīs notiks NATO gadskārtējās mācības, kurās piedalīsies 4500 karavīru no 17 valstīm.
Nenoliedzami, šādas vienlaicīgi veiktas militārās mācības tikai apstiprina to, ka saspīlējums Krievijas un NATO starpā pēdējā laikā ir ievērojami audzis.
Protams, bažas vēl vairāk palielina arī karadarbība Ukrainā. Arī pēdējo dienu laikā atkal tiek saņemtas ziņas par jaunām apšaudēm. Kā otrdien intervijā laikrakstam „Novaja gazeta” atzinis NATo ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, NATO rīcībā ir apjomīga informācija, kas pierāda Krievijas karaspēka klātbūtni Ukrainā. Stoltenbergs arī atzinis, ka aliansei var neticēt, taču jebkuram ir pieejama informācija par dažādām intervijām ar pašiem karavīriem un viņu ģimenēm. NATO ģenerālsekretārs norādījis uz neapstrīdamo līdzību ar Krimas aneksiju, kur arī ilgstoši tika noliegta krievu spēku klātbūtne un tā tika atzīta tikai pēc pussalas anekcijas.
Runājot par iespējamo NATO atbalstu Ukrainas armijai, Stoltenbergs atkārtoti uzsvēris, ka Kijevai tiek sniegta politiska palīdzība un atbalsts armijas reformēšanā. Alianse kā organizācija lēmumus par ieroču piegādēm nevar pieņemt un nepieņems, jo šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē. Savukārt, ja Ukraina nākotnē izlemtu iesniegt pieteikumu dalībai NATO, šis piedāvājums tiktu izskatīts kā jebkurš cits un lēmumu pieņems visas 28 alianses dalībvalstis. Nevienai valstij ārpus alianses robežām, tostarp Krievijai, nav tiesību uzlikt veto vai kādā citā veidā likt šķēršļus neatkarīgu valstu centieniem pievienoties NATO.