Septembrī aizvadītās militārās mācības “Zapad 2017” bija viens no galvenajiem tematiem sarunās starp NATO valstu un Krievijas diplomātiem. Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs neslēpa, ka vairāku NATO valstu pārstāvji sēdē atklāti sacīja, ka netic Krievijas apgalvojumiem par to, ka šajās mācībās ir piedalījušies vien aptuveni 12 tūkstoši karavīru.
“Sabiedrotie ir norādījuši, ka karavīru skaits, kuri piedalījās šajās mācībās, bijā krietni lielāks, nekā iepriekš tika izziņots. Arī mācību scenārijs bija atšķirīgs un ģeogrāfiskā platība būtiski lielāka, nekā sākotnēji apgalvots,” norādīja Stoltenbergs.
Vācijas aizsardzības ministre Ursula fon der Leiena iepriekš ir sacījusi, ka mācībās pie Baltijas valstu robežas varētu būt piedalījušies aptuveni 100 tūkstoši karavīru. Savukārt jaunā ASV vēstniece NATO Keja Beilija Hatčisona, līdzīgi kā Stoltenbergs, ir norādījusi, ka mācības nebija vērstas tikai uz iespējamo teroristu apdraudējumu.
Tomēr Krievijas pārstāvji paliek pie sava. Tā pēc sēdes atzina Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš. “Viņu pozīcija ir visiem zināma. Tas ir jautājums, kā skaita. Tā, kā viņi to skaita, sanāk skaitlis mazāks nekā 12 tūkstoši. Ja skaita tā, kā mēs to skaitām, - visus, kas tajā laikā bija nodarbināti dažādās mācībās, tad šīs skaitlis ir krietni lielāks. Vai tas bija 100 tūkstoši vai drusku mazāk, tas pat nav būtiski. Būtiski ir tas, ka tas pārsniegtu to skaitli, ja viņš tiktu atzīts, [kas liek] iesaistīt lielāku skaitu novērotāju ar plašākām tiesībām. Tas bija šīs diskusijas pamats.”
Oktobra sākumā Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško intervijā Krievijas televīzijas kanālam “Rossija 24” ir sacījis, ka alianses pārstāvji apzināti mēģinot iebiedēt rietumvalstu sabiedrību un pasniegt Krieviju kā ļaunuma sakni.
“No sarunām ar NATO kolēģiem, tostarp arī militāriem, man rodas sajūta, ka viņi apzināti mēģina uzpūst šo skaitli, ieskaitot “Zapad” mācībās visas militārās darbības, kas tajā brīdī notika Krievijas un Baltkrievijas teritorijā. Tostarp viņi saka, ka mūsu stratēģiskā aviācija ir lidojusi Tālajos Austrumos un poligonā “Kapustin Jar” ir notikusi šaušana. Bet tam, protams, nav nekāda sakara ar mācībām “Zapad”,” norāda Gruško.
Lai gan Krievijas un NATO viedokļi daudzos jautājumos krasi atšķiras, gan Latvijas vēstnieks Bērziņš, gan NATO ģenerālsekretārs slavē to, ka dialogs starp abām pusēm tomēr notiek. Šī bija jau trešā NATO-Krievijas padomes sēde šogad.
Sēdē bija arī aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar Ukrainu un Afganistānu.
