Pēc Krievijas un NATO padomes sēdes bloka vadītājs informēja, ka domstarpības Ukrainas jautājumā ir pārāk nopietnas.
Tomēr Krievijas pārstāvji tikšanās laikā izteikuši priekšlikumu uzlabot drošības situāciju Baltijas jūrā, jo pēdējo mēnešu laikā šajā reģionā notika vairāki incidenti.
Stoltenbergs pozitīvi novērtēja oficiālās Maskavas iniciatīvu un informēja, ka sarunas par risku mazināšanu turpināsies.
Jau ziņots, ka saspīlējums starp oficiālo Maskavu un Ziemeļatlantijas aliansi ilgst kopš 2014.gada, kad Krievija sāka pielietot militāru spēku Ukrainā. Šā gada aprīlī notika pirmās oficiālās sarunas, taču tās beidzās bez rezultātiem.
Vēstīts arī, ka NATO dalībvalstu līderi samitā Varšavā pagājušajā nedēļā vienojās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas. Latvijā izvietoto bataljonu vadīs Kanāda, kas ar saviem spēkiem Eiropā atgriežas pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām.
Kā norādīja alianses līderi un eksperti, šī ir tikai daļa no NATO spēju stiprināšanas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Varšavā iepriekš teica, ka alianse ir vienota nostājā pret Krieviju jaunā situācijā, kas atšķiras no visa, kas pieredzēts agrāk.
